Vienu pēc otras rādot uz galda novietotās dažādu laiku liecības, arheoloģiskās izpētes darbu vadītājs Rūdolfs Brūzis palīdz iztēloties, kā atradumi izskatījušies to lietošanas brīdī. Tos neskartus zem Valmieras pilsdrupām vairākus gadu simtus sargājis zemes slānis. Aizrokoties līdz 14. gadsimta slānim, liecības gūtas par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa pēdējo neizpētīto daļu.
Pils jumtu kārniņi, krāsns podiņi, jātnieka piesis, svečturis, kas turējis sveci pils iekštelpu izgaismošanai, šaujamieroča mēlīte, naži, katla malas fragments, zāģis, īlens, baltmāla pīpes, kam bijuši gari kāti, svina lodes, fajansa trauciņš zālēm vai dārgai garšvielai, apavu apkalumi, zirglietas, atslēgas ieejai 17.gadsimta ēkā, monētas, zīmodziņš, aproce, sprādze, saktas – daži atradumi 8×7 metrus lielā un 3 metrus dziļā izpētes teritorijā.
Piecu nedēļu laikā atsegts pils pirmsākumu – 14.gadsimta – kultūrslānis. Darbi turpināsies, dokumentējot atradumus, kā arī pētot to izcelsmi un pielietojumu. “Kad atradām aproci, bija pārsteiguma moments. Šajā gadsimtā? Nevar būt! Bet tad sāku lēnām pārdomāt, ka tolaik tomēr bija tādas ar atlocītiem galiem un burvīgu ornamentu. Monētu ir daudz, turklāt ar tām kopā arī zīmodziņš,” klātesošajiem par atradumiem stāstīja otra izpētes darbu vadītāja, Latvijas vēstures institūta arheoloģe Dr. Hist. Tatjana Berga. Viņa arheoloģiskās izpētes darbus pils teritorijā kopš 1988.gada vadījusi vairākkārt.
“Ir daudz ļoti labi saglabājušās monētas, piemēram, Rīgas brīvpilsētas šiliņš, Zviedrijas karaļu Gustava Ādolfa un Kristīnes šiliņi. Interesanti ir arī uzietie krāsns podiņi, it īpaši dobā podiņa fragments, ko varam dēvēt par visu krāsns podiņu tēvu. Vērtīgs atradums ir svečturis jeb sveču kausiņš, tādi ir diezgan maz sastopami. Savukārt atrastie trīs veidu jumta kārniņu fragmenti – mēles veida kārniņš, pusovālais jeb mūķenes tipa kārniņš, kā arī modernākais S veida jeb holandiešu kārniņš – sniedz priekšstatu par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa jumtu segumu trīs dažādos periodos,” stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. Hist. Rūdolfs Brūzis.
Pirmie arheoloģiskās izpētes darbi Valmieras pils teritorijā notikuši 1937.gadā, kad arheologi pētīja periodu pirms pils būvniecības. Jau citu arheologu vadībā izpētes darbi turpinājušies arī 1938.gadā. No 1988. līdz 1993.gadam šeit izpēti atsāka Latvijas vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga, kura bija viena no darbu vadītājiem arī pašreizējiem izrakumiem. Tie bija noslēgums 80 gadu ilgam izrakumu veikšanas periodam.
Izpētes laikā atrastās vēstures liecības nogādātas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kur tiks veikta to pirmapstrāde. Vēlāk tās tiks restaurētas un nogādātas Valmieras muzejam, lai iekļautu Valmieras pils ekspozīcijā.
Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa arheoloģisko izpēti un Valmieras kultūrvides centra celtniecību plānots īstenot darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros.