Latvijā daudzus gadus kļūdaini ir uzskatīts, ka mūsu nākotne un pievienotā vērtība būs tehnoloģijas un inovācijas. Šis apgalvojums ir patiess tikai daļēji un attiecas tikai uz jaunatni, kas mazākā mūsu sabiedrības daļa. Vecuma grupā 45 + situācija ir pavisam savādāka.,
Ludzā forumu cikla “Latvijas vērtības” atklāšanā teica Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras padomes locekle Inga Zemdega – Grāpe. “Daudzi gados vecāki un pat vidējās paaudzes cilvēki, kuri strādā labus darbus, bieži nemaz neprot veikt visparastākās darbības datorā. Tas nav mīts, bet realitāte. Latvijai ir jānodrošina arī tradicionālās darba vietas, nedrīkst runāt tikai par inovācijām un tehnoloģijām. Jo daudzus cilvēkus apmācīt vai pārmācīt ir neiespējami. Tas ir jāatzīst!” diskusiju laikā teica I. Zemdega – Grāpe. Tāpat viņa akcentēja, ka ļoti būtiska problēma Latvijā ir darba ražīgums – tas, viņasprāt, par aptuveni 50 procentiem atpaliekot no darba ražīguma Rietumeiropā. “Man pieder šūšanas cehs un kā piemēru varu minēt to, ka Itālijā gludinātāji strādā precīzi divas reizes ātrāk un vairāk kā Latvijā. Iznīcinot akordalgu un radot sistēmu, ka visiem ir jāmaksā mininālā alga, esam radījuši darbinieku slāni, kas neredz jēgu censties. Jo visi tāpat zina, ka minimālā alga būs un mazāk nebūs neatkarīgi no izdarītā. Minēšu kādu piemēru – nesen pie manas rūpnīcas piebrauca furgons, kurš tirgojās ar drēbēm. Un darbinieki darba laikā gāja iepirkties. Es nedomāju, ka Vācijā kādā uzņēmumā kaut kas tāds būtu iespējams. Man nācās vienkārši aizslēgt rūpnīcas durvis,” sašutusi ir I.Zemdega-Grāpe.
Viņai oponē Latvijas Nacionālo vērtību fonda valdes priekšsēdētājs Egils Cīrulis, kurš norāda, ka ir normāli cilvēkam maksāt vismaz minimālo algu. “Ja uzņēmēji izveidotu sistēmu, ka izdarot vairāk, var arī nopelnīt vairāk par minimālo algu, daudzi būtu motivēti strādāt vairāk. Uzņēmējiem, tāpat kā mums visiem ir jāmācās un jāveido darba spēkam pievilcīga atalgojuma sistēma,” teica E.Cīrulis. Savukārt Latgales reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska uzsver, ka ārvalstīs cilvēkiem ir jāstrādā daudz lielākās slodzēs nekā Latvijā un mūsu darba vide ir ļoti brīva. “Ārzemēs ar tevi neviens nespēlēsies. Kaut kas nepatīk – esi brīvs. Tas cilvēkus ļoti motivē un izaudzina. Un daudzi nospriež – es gribu braukt mājās un pats būt uzņēmējs. Ir, protams, risks. Bet ir jāriskē! Par piemēru varu minēt sievieti no Maltas – viņa strādājusi rūpnīcā, stāvējusi pie slīdošās lentes un sapratusi, ka pietiek. Atbrauca atpakaļ uz dzimto Maltu un tagad viņai ir veikals. Nebija viegli, bet viņai ir! Tāpēc domāju, ka ar aizbraukušajiem nav nemaz tik slikti. Daudzi atgriežas, tad, kad bērniem jāsāk iet skolā, daudzi tāpēc – ar pieredzi un citu skatu uz dzīvi. Es ticu, ka mājās atgriezīsies daudzi,” optimistiska ir A. Leščinska.
Forumi “Latvijas vērtības” ir jauna iniciatīva, lai skaidrotu pašreizējo situāciju pieaugošajā darbaspēka problemātikā reģionos, kā arī apzinātu būtiskākos secinājumus dzīves vides pilnveidošanai Latvijā. Augustā un septembrī ciklā notiek kopumā pieci forumi – pa vienam katrā Latvijas plānošanas reģionā.
Nākamais forums notiks 22.augustā Cēsīs, bet septembrī pasākumi gaidāmi Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Visos “Latvijas vērtības” forumos tiks apskatītas vienas un tās pašas tēmas, salīdzinot problemātiku un secinājumus katrā reģionā. Dažādos pētījumos un aptaujās ir secināts, ka atalgojuma apmērs nav vienīgais noteicošais faktors Latvijas darba meklētāju un diasporas intereses piesaistei. Forumos tiks analizēti dažādi faktori, kas tieši skar darba ņēmējus, kā arī netieši skar darba devējus un ietekmē abu pušu vēlamo rezultātu sasniegšanu. Forumos paredzēts runāt par dzīves vides pilnveidošanu Latvijā – pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbību reģionos, remigrantu pieredzi, kā arī vēlamās informācijas novadīšanu līdz mērķa auditorijai, proti, cik saprotama un cik viegli sasniedzama iedzīvotājiem ir izvietotā informācija par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā segmentā, kā sniegtā informācija ietekmē pakalpojumu izmantošanas apjomu, kā uzlabot informācijas apriti.
Forumos apaļā galda diskusijās piedalīsies valsts un pašvaldību pārstāvji, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti, uzņēmēji, darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības, diasporas organizācijas un citas iesaistītās puses. Katrā forumā tiks aicināti piedalīties arī konkrētā reģiona iedzīvotāji.