Jēlnaftas cenas palielināja savus zaudējumus pēc ziņojumiem, ka OPEC+ apsver turpmāku ieguves palielināšanu jūlijā pirms ASV un Irānas sarunām par kodolenerģiju. Naftas tirgi joprojām ir iesprostoti starp pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un pastāvīgām bažām par iespējamu pārprodukciju.
Jēlnaftas cenas ceturtdien pirms ASV un Irānas kodolsarunām kritās trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Tirgotāji ir nobažījušies par iespējamo naftas piegāžu atgriešanos no Irānas, kurā atrodas aptuveni viena trešdaļa pasaules naftas rezervju.
Palielinot spiedienu, Naftas eksportētājvalstu organizācija un tās sabiedrotie (OPEC+) apsver jau trešo ražošanas pieaugumu pēc kārtas jūlijā, pastiprinot bažas par pārprodukciju tirgū.
Piektdienas Āzijas sesijā naftas cenas turpināja kristies. 4:40 pēc CEST Brent fjūčeru cenas kritās par 0,59% līdz 64,06 USD par barelu, savukārt West Texas Intermediate (WTI) fjūčeru līgumi nokritās par 0,6% līdz 60,83 USD par barelu — abiem sasniedzot zemāko līmeni nedēļas laikā.
Iespējamā pārprodukcija aizēno ģeopolitisko spriedzi
Pēdējo nedēļu laikā jēlnaftas cenas ir piedzīvojušas ievērojamu svārstīgumu, tirgus dalībniekiem sverot pieaugošo ģeopolitisko spriedzi pret pieaugošo piedāvājumu no lielākajām naftas ražotājvalstīm.
Plašāki makroekonomiskie faktori, piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedzes mazināšanās un ASV Valsts kases pārdošanas atjaunošana, arī ir ietekmējuši naftas tirgus kustības.
Nedēļas sākumā cenas uz īsu brīdi pieauga pēc CNN ziņojuma, ka Izraēla gatavojas sākt triecienus pret Irānas kodolobjektiem, atsaucoties uz izlūkdatiem no ASV avotiem. Tomēr kāpums izrādījās īslaicīgs, un analītiķi norādīja, ka brīdinājums varētu būt bijis stratēģisks ASV solis, lai izdarītu spiedienu uz Irānu pirms kodolenerģijas sarunām.
Ģeopolitisko pieaugumu trešdien ātri aizēnoja dati, kas liecina par ASV jēlnaftas krājumu pieaugumu. Saskaņā ar Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) datiem ASV naftas krājumi nedēļā, kas beidzās 16. maijā, pieauga līdz 443,2 miljoniem barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2024. gada jūlija.
Ziņojumā arī norādīts, ka ASV jēlnaftas neto imports ir palielinājies trešo nedēļu pēc kārtas, savukārt iekšzemes pieprasījums joprojām bija vājāks, nekā gaidīts.
OPEC+ var paātrināt ražošanas pieaugumu
Ziņas par OPEC+ potenciālo ieguves kāpuma paātrinājumu ceturtdien naftas cenu pazemināja vēl vairāk. Tiek ziņots, ka naftas ieguves kartelis apsver iespēju jūlijā palielināt jēlnaftas ieguvi par 411 000 barelu dienā (bpd). Lēmums vēl ir jāpieņem 1. jūnijā, kad notiks nākamā grupas sanāksme.
Grupa, kas nodrošina aptuveni 40% no pasaules naftas piedāvājuma, 2023. gadā ir kopīgi samazinājusi ražošanu par aptuveni 2,2 miljoniem bpd.
Ātrāka, nekā gaidīts, pakāpeniskā atcelšana sākās ar 135 000 bpd pieaugumu aprīlī, trīskāršojoties līdz 411 000 bpd maijā un jūnijā. Paātrinājums tiek uzskatīts par soda pasākumu pret dalībvalstīm, kuras neievēroja saskaņotās ražošanas kvotas.
Jēlnaftas cenas ir konsekventi samazinājušās pēc OPEC+ paziņojumiem par lielāku, nekā gaidīts, ražošanas pieaugumu gan aprīlī, gan maijā. Tomēr potenciālo jūlija lēmumu jau var noteikt tirgi, ja vien grupa nepārsteigs tirgotājus ar vēl agresīvāku piedāvājuma pieaugumu.
Pieprasījuma perspektīvas joprojām ir vājas
Pieprasījuma perspektīvas joprojām ir trauslas, jo pastāv bažas par globālās izaugsmes palēnināšanos, ko īpaši veicina ASV tarifi. Jēlnaftas cenas iepriekš bija nokritušās līdz četru gadu zemākajam līmenim 9. aprīlī un vēlreiz 5. maijā.
Naftas tirgus atguvās pēc ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām šā mēneša sākumā, kad divas pasaules lielākās ekonomikas panāca vienošanos uz 90 dienām pārtraukt augsto tarifu piemērošanu viena otrai.
Lai gan tuvākā termiņa spiedienu joprojām nosaka piedāvājums, valda piesardzīgs optimisms, ka ilgstoša tirgus noskaņojuma atveseļošanās, ko veicina ASV tarifu sarunu turpmākais progress, varētu veicināt naftas pieprasījuma atjaunošanos.