Meta dibinātājs Marks Zakerbergs ir paziņojis, ka sociālo mediju gigants tērēs simtiem miljardu dolāru milzīgu mākslīgā intelekta datu centru būvniecībai ASV.
Pirmais vairāku gigavatu datu centrs ar nosaukumu Prometheus ir paredzēts, ka tas sāks darboties 2026. gadā, sacīja Zakerbergs.
Viņš teica, ka viena no vietām aptvers gandrīz Manhetenas lieluma teritoriju (59,1 kvadrātkilometrs/22,8 kvadrātjūdzes).
Meta ir ieguldījusi lielus līdzekļus tā sauktās “superintelekta” attīstībā – tehnoloģijā, kas, pēc uzņēmuma teiktā, varētu pārspēt gudrākos cilvēkus.
Uzņēmums, kas lielāko daļu savu ienākumu ir guvis no tiešsaistes reklāmas, 2024. gadā guva vairāk nekā 160 miljardus dolāru ieņēmumu.
Savā sociālo mediju platformā Threads publicētā ierakstā Zakerbergs teica, ka Meta būvē vairākus vairāku gigavatu klasterus un ka viens klasteris, ko sauc par Hyperion, vairāku gadu laikā varētu palielināt jaudu līdz pieciem gigavatiem.
“Mēs arī būvējam vēl vairākus titāna klasterus. Tikai viens no tiem aizņem ievērojamu daļu no Manhetenas platības,” viņš piebilda.
Prometheus tiks būvēts Ņūolbani, Ohaio štatā, savukārt Hyperion tiks būvēts Luiziānā, un paredzams, ka tas pilnībā darbosies tiešsaistē līdz 2030. gadam, sacīja Zakerbergs.
Viņš teica, ka Meta “ieguldīs simtiem miljardu dolāru…, lai izveidotu superintelektu”, un ka centriem ir doti “nosaukumi, kas atbilst to mērogam un ietekmei”.
Karls Freunds, Cambrian AI Research galvenais analītiķis, BBC sacīja: “Ir skaidrs, ka Zakerbergs plāno tērēt visu savu ceļu uz AI virsotni”.
“Talantiem, kurus viņš pieņem darbā, būs piekļuve vienai no labākajām mākslīgā intelekta iekārtām pasaulē,” piebilda Freunds.
Pēc paziņojuma Meta akcijas tirgojās par 1% augstāk, ziņoja ziņu aģentūra Reuters. Šogad akciju vērtība ir pieaugusi par vairāk nekā 20%.
Visā pasaulē ir vismaz 10 000 datu centru, kuros tiek mitināti mākoņpakalpojumi — attālināti serveri, kuros tiek glabāta digitālā informācija —, un lielākā daļa no tiem atrodas ASV, kam seko Apvienotā Karaliste un Vācija.
Mākslīgā intelekta vadīti datu centri ir ārkārtīgi enerģijas un ūdens ietilpīgi. Vienā pētījumā lēsts, ka šie centri līdz 2027. gadam pasaulē varētu patērēt 1,7 triljonus galonu ūdens. Viens mākslīgā intelekta vaicājums, piemēram, pieprasījums ChatGPT, var patērēt aptuveni tikpat daudz ūdens, cik maza pudele, ko iegādātos veikalā.