Mazāk nekā desmit gadu laikā vidējās mājokļu cenas visā ES ir pieaugušas par 48%. Eiropas Parlaments ir izveidojis jaunu komiteju, lai risinātu krīzi, un tās priekšsēdētāja Irēna Tinagli sacīja, ka ir pietiekami daudz manevra iespēju.
Sākot ar līdzekļu piešķiršanu ilgtspējīgu un pieejamu mājokļu veicināšanai līdz vecu ēku atjaunošanai, Eiropas Savienībai ir instrumenti, lai risinātu mājokļu krīzi, kas ietekmē pilsoņus visā blokā, taču ne bez politiskās gribas un sadarbības starp pretējām politiskajām grupām, portālam Euronews sacīja EP deputāte Irēna Tinagli.
“Es redzu dažas politiskās grupas, kas jau saka, ka varbūt vienīgā problēma ir būvēt dažas jaunas ēkas,” intervijā Strasbūrā intervijā portālam Euronews sacīja Tinagli. “Es domāju, ka mēs varam darīt daudz vairāk, bet mums ir vajadzīga politiskā griba.”
“Ja nav politiskas vienošanās par risinājumiem, tad pastāv risks, ka mēs radījām ilūziju, ka varam kaut ko darīt,” viņa piebilda.
Tinagli vada Eiropas Parlamenta jauno īpašo mājokļu komiteju, kas nākamā gada laikā strādās, lai izstrādātu risinājumus un ieteikumus ES pirmajam mājokļu komisāram Denam Jergensenam, kura portfelī ietilpst arī enerģētika.
Jorgensena mandāts nākamajiem četriem gadiem ietver Viseiropas investīciju platformas izveidi pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu iegādei, valsts atbalsta noteikumu pielāgošanu, pirmā Eiropas pieejamu mājokļu plāna iesniegšanu un Eiropas Mājokļu stratēģijas izstrādi, lai uzlabotu jaunu mājokļu piedāvājumu.
“Es ceru, ka Eiropas Komisija būs ambicioza un iesniegs ne tikai vienu iniciatīvu, bet visaptverošu paketi, jo [mājokļu krīze] ir daudzšķautņaina problēma,” sacīja Tinagli, kura ieguvis ekonomista izglītību.
No 2015. līdz 2023. gadam vidējās mājokļu cenas ES pieauga par 48%, savukārt īres maksas pieauga par 18% no 2010. līdz 2022. gadam. Viens no veicinošajiem faktoriem bija īstermiņa īres maksas pieaugums, kas izņēma mājokļus no tirgus, liecina Eiropas Parlamenta pētījumu dienesta dati.
Tomēr mājokļu krīzes ietekme nav vienādi jūtama visās valstīs un pilsētās, jo pastāv milzīgas atšķirības starp dalībvalstīm, piemēram, Ungārijā, kur mājokļu cenas pieauga par 173% mazāk nekā desmit gadu laikā, un citās valstīs, piemēram, Somijā, kur cenas pieauga tikai par 5%.
“Es negribu teikt, ka Eiropas Savienībai ir burvju lode vai universāls risinājums, jo katra valsts saskaras ar unikālu situāciju, taču mēs varam piedāvāt dziļāku izpratni par problēmām un to, kādi risinājumi varētu darboties dažādos kontekstos,” sacīja Tinagli.
Parlamenta komitejai nebūs likumdošanas pilnvaru, bet tās uzdevums ir kartēt mājokļu vajadzības, analizēt esošās politikas visā ES un sadarboties ar dalībvalstīm, pilsētām un reģioniem, lai izstrādātu risinājumus.
Tinagali arī uzsvēra, cik svarīgi ir saprast, kā darbojas mājokļu tirgus un kas gadu gaitā ir noticis nepareizi, lai radītu pašreizējo krīzi.
“Ja jūs aizmirstat par galveno mērķi — nodrošināt cilvēkiem mājas, tad kaut kas ir aizgājis nepareizā virzienā. To saprast ir vērienīgākā daļa,” viņa sacīja.
Gan dzīves dārdzības pieaugums, gan Covid pandēmijas ekonomiskās sekas bija galvenie faktori, kas ietekmēja vēlētājus 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Rezultāti liecināja par pāreju uz labo pusi, galēji labējo partiju grupai “Patrioti Eiropai” (PfE) kļūstot par trešo lielāko spēku Eiropas Parlamentā.
No Lisabonas līdz Madridei iedzīvotāji ir izgājuši ielās, pieprasot labākus darba apstākļus un piekļuvi mājoklim par pieņemamu cenu. Šī pieaugošā neapmierinātība ir pastiprinājusi politisko uzmanību šim jautājumam, taču tā ir veicinājusi arī sociālos nemierus.