Šāda ietekme tiešām ķiplokiem piemīt. Turklāt visai izteikti. Ķiplokos ir daudz fitoncīdu (sava veida augu valsts “antibiotiķu”), kuru vidū par svarīgāko tiek uzskatīts allicīns. Tā ir sēru saturoša viela, kas nebūt nav draudzīga stafilokokiem, streptokokiem, salmonellām un citiem mikrobu pasaules nešķīsteņiem. Šī viela veidojas, ja augs tiek mehāniski bojāts. Proti, daiviņu saspiešanas vai sasmalcināšanas rezultātā. Šajā procesā no šūnām tiek atbrīvoti īpaši fermenti – allināze, kas arī pārvērš inerto alleīnu (aktīvā fitoncīda ķīmisko priekšteci) mikrobiem nāvējošā allicīnā. Tieši allicīnam ķiplokiem jāpateicas par savu neatkārtojamo aromātu, kas tik nepiedienīgi kairināja seno patrīciešu nāsis.
Daži pētnieki uzskata, ka allicīns spēj samērā efektīvi nomākt mikrobiem vitāli svarīgo olbaltumu-katalizatoru darbību. Tas ievērojami samazina mikrobu vairošanās tempus cilvēka organisma audos, tādējādi infekciju padarot vieglāk pārvaramu. Šādu efektu sauc par bakteriostatisku, un tieši tas kalpoja par pamatu to pacientu ārstēšanai ar ķiplokiem, kas slimoja ar dizentēriju un vēdertīfu. Šī ārstēšanas metode plaši izmantota pirmā Pasaules kara laika. Jāpiebilst, ka ķiploki ir aktīvi ne tikai attiecībā pret baktērijām un „kokiem”, bet tie lielā mērā palīdz pretoties arī sēnīšu infekcijām. Līdz ar to ķiploku lietošanas spektrs var būt pat plašāks nekā mūsdienīgajiem antibiotiķiem. Tiesa, svarīgs ir ne tikai spektrs, bet arī pienācīga pretmikrobu iedarbības aktivitāte, un šajā ziņā ķiploki atpaliek: tā tiem ir zemāka nekā mūsdienu farmakoloģijas industrijas piedāvātajam zāļu klāstam.
Otrā pozīcija: ķiploki pret sirds slimībām
Arī šajā jomā ķiploki vienmēr atradušies “pienācīgos augstumos”. Ne viens vien eksperiments un pētījums apliecinājis ķiploku sastāvdaļu priekšrocības veselībai tik nozīmīgos procesos kā holesterīna maiņa. Ķiploki objektīvi pazemina triglicerīdu sintēzi aknās, tādējādi kavējot aterosklerozes attīstību. Holesterola līmenis asinīs pazeminās pat par 9%, kas ir visnotaļ ievērojami. Daži pētnieki apgalvo, ka ķiploki spēj ne tikai novērst aterosklerozi, bet arī veicināt tās atgriezenisko procesu: cilvēkiem, kam ir, piemēram, aortas aterosklerotisks bojājums, regulāra ķiploku pulvera lietošana izraisa aortas sieniņu stāvokļa uzlabošanos. Turklāt ķiploki “rūpējas” arī par sirds un asinsrites sistēmas “otru pusi”: uzlabo asinsriti, mazinot trombu veidošanās iespējas asinsvados. To nodrošina ķiplokos esoša sastāvdaļa, kas veidojas allīna molekulu kondensācijas rezultātā. Šās reakcijas efekts komplektā ar antiaterosklerotisko iedarbību padara ķiplokus par iedarbīgu un tādēļ ieteicamu līdzekli infarktu un insultu profilaksei.
Trešā pozīcija: ķiploki pret vēzi
Pensilvānijas zinātnieki atklājuši vēl vienu brīnišķīgu ķiploku spēju – tā komponenti nomāc nitrozamīnu sintēzi, kas pazīstami kā īpaši kaitīgi kancerogēni. Turklāt ķiploki ievērojamā koncentrācijā satur selēnu un citas vielas ar antioksidantu īpašībām, kas DNS molekulas pasargā no brīvajiem radikāļiem un citiem ķīmiskajiem agresoriem, tādējādi novēršot mutācijas protoonkogēnos. Tādējādi ķiploki droši var tikt uzskatīti par pretvēža līdzekli. Par to liecina arī epidemioloģisko pētījumu rezultāti: valstīs, kur ķiploki ir nozīmīga tradicionālās virtuves sastāvdaļa, saslimstība ar vēzi novērojama retāk nekā tur, kur pret ķiplokiem izturas rezervētāk vai pat nicinoši.
Protams, uzskaitītie ķiploku efekti ir tikai daļa to potenciāla, ko lielākā vai mazākā mērā izdevies atšifrēt mūsdienu zinātnei. Jādomā, ka nākotnē pētījumi padarīs mūsu zināšanas par šo augu vēl plašākas. Var teorētiski daudz spriedelēt par ķiploku sastāvdaļu iedarbību uz, teiksim, cilvēka imunitāti vai vecumu. Tomēr labāk ir nogaidīt, kamēr mūsu rīcībā būs zinātniski pierādīti fakti. Taču, lai ar ķiplokiem sadraudzētos, pietiek jau ar minēto. It īpaši šajā laikā, kad jāuzmanās no saaukstēšanās, vīrusu infekcijām un iespējamās gripas epidēmijas. Tāpēc papildiniet savu maltīti ar ķiplokiem! Tikai paturiet prātā: ārstējošais allicīns rodas ķiploku daiviņas mehāniskas sadalīšanas rezultātā. Tradicionālā ķiploku virteņu izkarināšana pie virtuves vai istabu sienām no gripas vai infekcijām nevienu nepasargās. Ja nu vienīgi – no “ļaunajiem gariem”…
Visbeidzot daži vardi par apsvērumiem, kas kādreiz Rema un Romula pēctečiem lika tik neglīti apsaukāt šo visnotaļ noderīgo augu. Ķiploku aromāts patiešām nelīdzinās mandarīnu smaržai, tādēļ daudziem tas nudien nepatīk. Un Dievs vien zina, cik daudz ķīniešu un korejiešu saknīšu vācēji savulaik bezgalīgajā Usūrijas taigā uzdūrušies nāvei ķiploku smārda dēļ. Nu, nezināja viņi, ka milzīgais svītrainais kaķis, kuru aborigēni dēvēja par Ambu, pagalam necieš šā auga smaku!
Tāpēc, pirms iebaudīt “kreptīgās” daiviņas vai sākt gatavot dienišķo „ķiploku zupiņu”, tomēr ieteicams parūpēties par savu līdzcilvēku ožu. Kaut vai ar košļājamās gumijas vai kāda mutes skalošanas līdzekļa palīdzību.
