Ķīnas eksports decembrī pieauga straujāk, nekā gaidīts, jo rūpnīcas steidzās izpildīt pasūtījumus, lai pārvarētu augstākus tarifus, ar kuriem draud ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc stāšanās amatā.
Saskaņā ar pirmdien publicētajiem oficiālajiem muitas datiem eksports pieauga par 10,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ekonomisti prognozēja, ka tas pieaugs par aptuveni 7 %.
Imports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 1 %. Analītiķi gaidīja, ka tas saruks par 1,5 %. Eksportam pārsniedzot importu, Ķīnas tirdzniecības pārpalikums pieauga līdz 104,84 miljardiem ASV dolāru (102,57 miljardiem eiro).
Augstāki tarifi
Tramps ir paziņojis, ka paaugstinās tarifus Ķīnas precēm un novērsīs dažas nepilnības, ko tagad izmanto eksportētāji, lai lētāk pārdotu savu produkciju ASV. Ja viņa plāni tiks īstenoti, tas, visticamāk, paaugstinās cenas Amerikā un samazinās pārdošanas apjomu un peļņas maržas Ķīnas eksportētājiem.
Ķīnas eksports uz ASV decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 15,6%, savukārt eksports uz Eiropas Savienību – par 8,8%. Izvešana uz Dienvidaustrumāziju pieauga par gandrīz 19 %. Taču paredzams, ka eksports gada laikā vājināsies, ja Tramps īstenos savus draudus ieviest muitas tarifus.
Rekordliels eksports un kopējā tirdzniecība
Amatpersonas, kas informēja žurnālistus Pekinā, norādīja, ka Ķīnas importa un eksporta kopējā vērtība sasniedza rekordlielu 43,85 miljardu juaņu (aptuveni 5,9 miljardu eiro) apjomu, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Ķīna ir pasaulē lielākā eksportētāja un vairāk nekā 150 valstu un reģionu galvenā tirdzniecības partnere, teica Muitas pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Vangs Lingjuns.
Pēc pandēmijas Ķīnas ekonomika ir palēninājusies, daļēji darba vietu zaudēšanas un lejupslīdes mājokļu nozarē dēļ, savukārt eksports ir strauji pieaudzis. Līdera Sji Dzjiņpina vadībā valdošā Komunistiskā partija veicina rūpnīcu modernizāciju un pāreju uz augsto tehnoloģiju ražošanu.
Šajā jaunākajā ziņojumā teikts, ka Ķīnas mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksports pagājušajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par gandrīz 9 %, un “augstākās klases iekārtu” eksporta pieaugums sasniedza vairāk nekā 40 %.
Elektrisko transportlīdzekļu eksports palielinājās par 13 %, 3D printeru eksports pieauga par gandrīz 33 % un rūpniecisko robotu sūtījumi palielinājās par 45 %. E-komercijas tirdzniecība, ieskaitot tādu uzņēmumu kā Temu, Shein un Alibaba pārdošanas apjomus, reģistrēja 2,6 miljardus juaņu (342 miljardus eiro), kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2020. gadā.
Kā ir ar importu
Ķīna necenšas panākt tirdzniecības pārpalikumu un vēlas palielināt importu, norādīja amatpersonas. Taču, lai gan imports pagājušajā gadā palielinājās, tas joprojām atpalika no eksporta, daļēji tāpēc, ka bija zemākas cenas tādām svarīgām izejvielām kā nafta un dzelzsrūda.
Importa samazināšanās atspoguļoja arī vāju pieprasījumu, jo patērētāji un uzņēmumi samazināja tēriņus. Bet tirdzniecības ierobežojumu dēļ Ķīna nevar eksportēt un importēt dažus produktus, atsaucoties uz ASV un dažu citu valstu veikto kontroli attiecībā uz stratēģiski jutīgu eksportu uz Ķīnu, piemēram, progresīvu pusvadītāju un militāros nolūkos izmantojamu preču pārdošanu.
Amatpersonas uzsvēra, ka Ķīna īpaši cenšas paplašināt tirdzniecību ar valstīm, kas piedalās tās iniciatīvā “Josla un ceļš”, kuras mērķis ir paplašināt infrastruktūras būvniecību un tirdzniecību lielā pasaules daļā. Tirdzniecība ar šīm valstīm pagājušajā gadā veidoja aptuveni pusi no Ķīnas kopējās tirdzniecības. Ķīna ir pilnībā atcēlusi tarifus importam no pasaules nabadzīgākajām valstīm.
ASV amatpersonas un citi kritiķi apgalvo, ka Pekina ir veicinājusi eksporta paplašināšanu, lai palīdzētu kompensēt lēno pieprasījumu Ķīnā, jo ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Tā kā dažās nozarēs rūpnīcas strādā krietni zem jaudas, viņi apgalvo, ka valstī ir “jaudas pārpalikuma” problēma. Ķīnas amatpersonas to noliedz.
Ķīnas tirdzniecības dati par decembri tiek publicēti pirms piektdien gaidāmajiem datiem par visa gada un ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopproduktu (IKP). Pekinas izaugsmes mērķis 2024. gadam bija aptuveni 5 %.