Kāzu paražas, kuras ir ieteicams ievērot arī mūsdienās

Noķēri kāzu pušķi – apprecēsies

Protams, Krievzemē kāzu pušķus un sieviešu zeķturus nemētāja. Šī tradīcija ir jauna aizgūta. Bet šī sēkla iekritusi auglīgā augsnē, tāpēc arī vēl vāji auglī. Vecmeitu ballītē – pēdējā brīvā vakarā līgava dāvāja galvas vainagu un zīda lentu no bizes jaunākajai māsai vai draudzenei. Iegūt tādu suvenīru nozīmēja veiksmi un solīja tūlītējas laulības. Padomju laikos šī paraža kaut kā aizmirās, bet acīmredzot gēnu atmiņā kaut kas palīka, tāpēc mūsu meitenes arī tā iemīļoja pušķu mešanu rokās nākamajai laimīgajai.

Šķērsot kāzu ceļu – uz nelaimi

Tas bija viltīgs gājiens. Līdz Krievzemes rašanās, laulātos vadāja apkārt stabiem un kokiem, un tika uzskatīts par nepieņemamu mest viņiem kaut ko zem kājām – šķērsot viņu ceļu. Pārkāpt vecas paražas vienmēr ir bailīgi, tāpēc šī paraža bija aktuāla vēl ilgi kāzu gājienā – nenogriezt viņiem ceļu uz jauno dzīvi. Un kāds, ļoti gudrs, palaida baumas, ka satikt šo gājienu arī ir uz nelaimi. Bet, kurš gan grib nelaimi? Tāpēc arī cilvēki centās paiet maliņā, nemaisīties pa kājām. Mazums…

Norobežot ceļu un prasīt izpirkumu

No otras puses, parasti ir arī ne mazums gribētāju norobežot kāziniekiem ceļu. Un līgavainim, vai arī vedējam vajadzēja atpirkties. Visiem labi un jautri. Bet, kad viss sākās, senajos laikos, nebija nemaz tik jautri. Jaunavas tad vienkārši “zaga”. Un tā kā senči nebija dumjāki par mums, tad viņi jau arī zināja, ka tuvu radinieku krustošana ne pie kā laba nenovedīs. Tāpēc līgaviņu meklēja kaimiņu ciemā, un vēl tālāk. Un, lai aizvestu skaisto daiļavu, vajadzēja veikt ne vienu vien varoņdarbu, – ne tikai atpirkties no viņas dusmīgajiem ciema ļaudīm, bet arī ķerties pie ieroča. Un, jo mīļāka bija sieva, jo dārgāk maksāja. Bet tagad – vieni joki vien!

Liecinieki

Starp citu, līgavas draudzenes un līgavaiņa draugi, kuri tagad ir pārtapuši par lieciniekiem, arī bija nevis skaistumam, bet gan lietderīgumam. Tika uzskatīts, ka kāzās līgavu vai līgavaini ir viegli “sabojāt” ar burvestību, tāpēc arī līgavaiņa draugs un līgavas draudzene bija it kā jaunlaulāto dubultnieki, lai ļaunie spēki apjuktu un nezinātu, kam kaitēt. Tāpat, it īpaši svarīgi tika uzskatīts uzaicināt šajās lomās ne tikai jautrus vadītājus, bet gan jautrus vadītājus ar zintnieku iemaņām – lai gan no sevis ļauno spēku triecienu atraidītu, gan arī jaunlaulātos aizsargātu. Jā, un vēl Rietumos līgavas māsas, kas ģērbušās vienādās kleitās, pildīja tās pašas funkcijas.

Avots: maketium.ru