Kāzu paražas, kuras ir ieteicams ievērot arī mūsdienās

Ģimenes dzīve varbūt arī ir grūta, bet kāzas gan ir jautras! Bet mēs tagad nemaz neaizdomājamies, ka jautrajām tradīcijām, kuras ceremonijā izpildām ar smiekliem, ir ļoti dziļas saknes un, reizēm arī nopietns pamatojums.

Līdz kāzām kleitu nerādīt nevienam

Kleita ir liels noslēpums. To nedrīkst rādīt nejaušiem cilvēkiem, to nedrīkst pilnībā uzvilkt līdz pat pašām kāzām. Starp citu, baltais līgavas tērps būtībā ir aizgūts no ārzemēm, līdz Pētera Lielā laikam bija vēlams ģērbties sarkanā. Bet līgavas tērpu slēpa viena vienkārša iemesla dēļ – to varēja nozagt. Jo, lai cik nabaga arī būtu ģiemene, līgavas tērpu centās uzšūt pēc iespējas greznāk un izgreznot pēc iespējas skaistāk. Bet, ja mājās bija nauda, tad arī kleita bija vienās pērlēs un izšuvumos. Un, ja skauģi nozog tādu skaistumu, tad žēlumam nav gala! Tāpēc stingri jo stingri tika aizliegts lielīties ar kāzu tērpu svešu cilvēku priekšā.

Neprecies maijā

Viss vienkārši – maijs ir ne tikai piņķerīgs, bet arī badīgs laiks. Rezerves no iepriekšējā gada, pat ietaupītie no lielā gavēšanas laika, ir beiugušās, jaunā raža vēl ilgi jāgaida. Skumīgs ģimenes dzīves sākums varēja izbojāt attiecības uz visu atlikušo dzīvi. Tāpēc, pat piedzimt maijā tika uzskatīts par nelabvēlīgu zīmi.

Sist glāzes

Tas, ka trauki plīst uz laimi, nabadzīgajam zemniekam pat sapnī nevarēja rādīties. Kāda laime, kad ir zaudējumi? Bet kāzās – tā ir cita lieta. Un nevis tāpēc, ka tādiem svētkiem nekā nav žēl. Senos laikos, ja jaunizceptais vīrs gribēja apstiprināt līgavas jaunavīgumu līdz pirmajai kāzu nakti, viņš no rīta iznāca no guļamistabas, paņēma rokās podiņu un trieca pret sienu. Tūlīt pat sākās vētraini prieki un jautrība, tika izgreznoti līgavas vecāku rati, tos godāja un cienāja. Un visiem bija laime. Pēc tam, skaidra lieta, “briesmīga aprobežotība – velti glabāt nevainību”, bet lauska no sasistā trauka ir palikusi – tāda priecīga.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu