Otrais noslēpums — laistīšana.
Gurķi nedrīkst ciest no mitruma trūkuma, citādi gurķi būs ar tukšiem vidiem, un tādi gurķi nekādi nesanāks kraukšķīgi. Ja jūs gurķus pērkat, palūdziet pārdevējam dažus gurķus pārgriezt, ja gurķa vidus ir blīvs, droši pērkat, bet ja var pamanīt tukšumus, atturieties no pirkuma.
Mana supergaršīgu un kraukšķīgu gurķīšu recepte.
Šo recepti ar mani dalījusies mana vīramāte un tagad es daru gurķus tikai viņas personīgai lietošanai.
Uz 3–litrīgo burku jāņem:
- 3-4 mārrutku lapas;
- 3-4 diļļu ziedkopas;
- 1 lauru lapa;
- 4 smaržīgie pipari;
- 4 krustnagliņas.;
- šķipsna ziras;
- puse no asā pipara;
- 1 ķiploks;
- Dažas estragona lapiņas (nav obligāti).
- Un tagad uzmanību! 100 – gamīgajās glāzītēs ieberu jūras sāli, cukuru un 9% etiķi.
Gurķus mērcēju 3-4 stundas aukstā ūdenī, tad nomazgāju. Sterilizētā burkā lieku lapas un garšvielas, tad blīvi salieku gurķus līdz pašai augšai. Ieleju verdošu ūdeni un uzlieku sterilizētu vāku. Atstāju uz dažām stundām.
Tad ūdeni no burkām izleju katliņā, un ieberu sāli un cukuru tik daudz, cik daudz burku. Etiķi leju uzreiz burkās. Ļauju ūdenim pavārīties apmēram piecas minūtes, tad saleju marinādi burkās, aizvākoju, un apgāžu burkas uz vāka. Apsedzu ar siltām segām un atstāju uz diennakti. Gatavās burkas uzreiz pagrabā nenesu, vēroju, ja nu kāda saduļķojas. (bet parasti tas nenotiek)
Ziemā, kad attaisu burku un cienāju viesus, visi ir sajūsmā!
Avots: golbis.com