Es strādāju pārāk daudz, citu vajadzības turēju augstāk par savējām un atdevu visu, ko vien varēju. Tādēļ man ik pēc pāris mēnešiem bija nespēks. Ķermenis saslima, sniedza man “attaisnotu” iespēju atpūsties. Dažreiz man uznāca TĀDS psiholoģiskais nogurums, ka viss, ko es varēju – gulēt kā dārzenis dīvānā un skatīties “Dauntonas Abatijas” vai “Likums un Kārtība” sērijas vienu pēc otras.
- Un, ja nu rūpes par citiem un rūpes par sevi nav obligāti viens otru izslēdzoši paragrāfi?
- Un, ja nu varētu rūpēties par mīļajiem cilvēkiem un lietām, tajā pašā laikā neaizmirstot arī par sevi?
- Un, ja nu rūpes par sevi tiktu uztverta kā prātīga lieta, un nevis egoisms?
Pamēģiniet nomainīt savus iekšējos iestatījumus “Labāk dot, nekā ņemt” uz “Labāk dot un ņemt”. Izmainot tikai vienu vārdu, var izmainīt visu. Iedomājieties, ka veiksmes mērs un rādītājs tam, ka jūs esat labs draugs/māte/partneri, jums pašai ir ne tikai tas, ko jūs esat atdevusi citiem, bet arī, cik daudz jūs saņēmāt.
Lai līdzsvarot šo došanas-saņemšanas jautājumu priekš sevis, vajag apzināt savus pārlieku lielās atdeves ieradumus. Vai mēdz būt, ka:
Jūs sakāt “jā” cilvēkiem un projektiem, kad jums patiesībā gribas pateikt “nē”, un pēc tam jums ir stress, un jūs neko vairs nevarat paspēt?
Jūs lietojat vārdu “aizņemts(a)” atbildē uz tādu jautājumu, kā piemēram, kā iet, “es esmu tik ļoti aizņemts(a)!”, “es esmu pārāk aizņemts(a), lai…” ?Вы используете слово «занят(а)» в ответ на вопрос, как дела, например, «я так занят(а)!», «я слишком занят(а), чтобы…»?
Jums liekas neiespējami atvēlēt laiku pašai priekš sevis? Iespējams vien tad, kad bērni beigs mācīties, vai arī, kad jūs pabeigsiet projektu darbā, jums beidzot izdosies atvēlēt laiku sev (bet tāda diena nekad nepienāks).
Jums liekas, ka diennaktī ir par maz stundu, lai visu paspētu?
Jūs mēdzat būt aizkaitināti, neapmierināti un vīlušies daudz biežāk nekā priecīgi, apmierināti un labi atpūtušies?
Strādāk vairāk nekā 10 stundas dienā – tā jums ir rutīna?
Saslimšanas gadījumā jūs slepus priecājaties, jo beidzot ir iespēja atpūsties?
Strādājot, jūs jūtaties vainīgs par to, ka jūs dotajā brīdī neesat kopā ar ģimeni, bet esot ar ģimeni – vainu par to, ka tagad nestrādājat?
Jūs pārēdaties, kompulsīvi krājat lietas un/vai pārliecīgi lietojat vēl kaut kādā citā veidā?
Jūs labprātīgi atdodiet, un pēc tam jūtat noliegumu, dusmas, jūtat, ka jūs nenovērtē un neatbalsta?
Apzinoties šīs pazīmes, jūs sāksiet pamanīt savas enerģijas, laika un laimes noplūdes. Ja pievērsīsiet tam uzmanību, var pat sajust “noplūdi” ķermenī tad, kad tas notiek, redzēt, ko tas jums nozīmē un sākt darīt lietas savādāk.
Kā pārstāt atdot pārāk daudz?
- Kad rodas apziņa par to, ka jūs taisāties atdot pārāk daudz vai arī pārāk daudz dodat, paņemiet pauzi, lai pārvērtētu savus spēkus.
- Izmantojiet šo pauzi, lai ieklausītos sevī un saprastu, kā sevi atbalstīt, un nevis ziedot.
- Apstājieties, paelpojiet un pajautājiet savai iekšējai gudrībai: “Cik daudz ir pietiekami?”
- Sagaidiet atbildi un tad dariet tieši tik, un ne vairāk.
Sākumā tas var likties neērts un pat neiespējams uzdevums. Cilvēkiem, kuri ir pieraduši pārāk daudz atdot, var vajadzēt gadus vai pat paaudzes, lai izmainītu ierastos uzvedības šablonus un iemācītos mīlēt sevi. Bet, iemīlot sevi un rūpējoties par sevi, var sasniegt daudz vairāk un vairāk palīdzēt arī citiem. Tas arī ir līdzsvars.
Avots: cluber.com.ua