- Parādiet, kā būtu bijis pareizi
Ja jūs vēlaties, lai jūsu bērns aug un attīstās, jums nāksies nostāties pret sabiedrības viedokli. Vislabāk tomēr ir domāt ar savu galvu, nevis klausīties tajā, ko kaut kāda tante teica, ka tā ir pareizi. Problēma ir tāda, ka domāt būs nepieciešams vai nu laikus, vai nu pēc tam. Arī bērnam nenāks par ļaunu sākt domāt pirms kaut kādas viņa rīcības, un tikai pēc tam ķerties klāt darbiem (rāpties, skriet, lēkāt…)
- Viltīgais “nē”
Par viltīgo “nedrīkst” mēs jau runājām. Ar “nē” un “ne…” lietas ir vēl viltīgākas. Mūsu zemapziņa gluži vienkārši nevēlas to uztvert. Jebkurš noliegums mūsu psihei bieži vien ir grūti uzņemams. Tajā brīdī mums nākas kāpt pāri pašiem savam “negribu un nedarīšu”. Iedomājieties, cik bieži jums pašiem ir grūti nedarīt kaut ko, kas nav ieteicams, labs utt. Kā jūs domājat, bērnam tas viss nāk daudz vieglāk? Lūk, kas sanāk: mēs sakām bērnam “Nē”, “Nevar!”, bet bērns mūsos vispār neklausās. Mēs sakām “nedari”, bet bērns dzird “dari, un pēc iespējas ātrāk…”
Tāpat ir ar retoriskiem jautājumiem – tie rada tādu kā kaitinošu sajūtu, jo uz tiem nav nepieciešams atbildēt. Īpaši šādi jautājumi kaitina pusaudžus. Ja jūs izmantosiet ko tādu viņu virzienā, tad panāksiet vēl sliktāku reakciju un pēcāk arī atbildi…
Kas no tā izriet?
Centieties veidot frāzes, kurās nav “nē”, “nedrīkst” vai “nevar”. Izvairieties no retoriskiem jautājumiem (īpaši tad, ja jums ir slikts garastāvoklis). Esiet uzmanīgi un taktiski ar mazliet ironisko noskaņu, jo šāda jūsu nostāja bieži vien mēdz radīt tādu pašu atbildes reakciju, kā retorisks jautājums vai vārds “nē”.
Proti, jūsu runai ir jābūt pozitīvai, mierīgai un bez jebkādas ironijas, kuru tā jau bērniem ir grūti uztvert.
- Atkārtojiet daudz un dažādos veidos
Jebkura jauna informācija automātiski nokļūst īslaicīgajā atmiņā. Tur tā uzglabājas aptuveni trīs dienas, bet pēc tam tā tiek vai nu dzēsta, vai pāriet uz ilglaicīgo atmiņu, proti, tā paliek atmiņā uz ilgāku laiku.
Informācija nonāk ilglaicīgā atmiņā tad, ja:
informācija ir spilgta un emocionāla;
ja cilvēks to atkārto, atkal un atkal pie tās atgriežas. Tādā veidā smadzenēm tiek teikts – man tas noderēs, šo ir vērts atcerēties.
Ideālā gadījumā būtu šādi: ieguva jaunu informāciju, tad atkārtoja to pēc trīs dienām, pēc nedēļas – pēc mēneša. Atkārtošanai jānorit visdažādākajos veidos, jo tā jums būs daudz interesantāk to visu atcerēties. Galvenais – par vienu un to pašu stāstīt dažādi.
Tādā veidā laiku pa laikam nepieciešams atgriezties atpakaļ pie sacītā, darot to daudz interesantāk, aizraujošāk, varat arī sākt visu palēnām sarežģīt. Bērns aug, taču noteikumi līdz ar to nemainās. Tie tikai papildinās un paplašinās, rodas jauni apakšpunkti, jauni papildinājumi – būtība paliek tā pati.
- Stāstiet stāstus
Labākais veids, kā panākt, ka bērns kaut ko iemācās, ir padarīt to par aizraujošu stāstu. Izdomājiet stāstus vai situācijas, kurās var iekļūt tik mazi cilvēki. Izgudrojiet personāžus, kurus bērns var zemapziņā asociēt ar sevi. Ticiet mums – šādi jums izdosies panākt, ka bērns patiešām ieklausās.