Ir vairāki iemesli, kādēļ bērni mūs nesaprot, bet ir arī septiņi veidi, kā bērnam iespējams nodot informāciju tā, lai viņš saprastu un patiešām uzņemtu to. Runājiet ar bērniem viņu valodā, un viņi lieliski apgūs to, no kā jūs vēlaties viņus pasargāt un pabrīdināt.
Iemesli, kādēļ bērni mūs nesaprot
Bērni uzskata sevi par nemirstīgām būtnēm (kas patiesībā nemaz tik slikti nav), tādēļ neviens bērns netic tam, ka nelaime var notikt tieši ar viņiem. Šeit arī rodas tā vieglprātība un vienaldzība pret ļoti nopietnām lietām, par kurām visbiežāk mums nākas runāt tieši ar pusaudžiem.
Bērni patiesībā ir veidoti pilnīgi citādi, nekā pieaugušie. Šīs atšķirības dēļ viņi ļoti bieži nav spējīgi mūs saprast. Viņi gan reizēm mūs saprot, bet uztver to visu un pieņem pilnīgi citādi.
Jums noteikti kādreiz ir gadījies tā, ka jūs liekat savai meitai vai dēlam sakārtot istabu. Bērns cenšas, krāmē, tīra un cītīgi darbojas. Taču līdzko ienākat istabā, jūs viņu sākat bārt par to, ka visi krāmi un mantas vienkārši salikti citā vietā. No jūsu skata punkta tā ir pilnīga nejēdzība. Bet no bērna skatu punkta tā ir kārtība, jo visas viņa mantas (mūsu skatījumā – krāmi) neatrodas uzreiz redzeslokā, bet ir nolikti mazliet tālāk prom.
Tas pats notiek tad, ja mēs cenšamies bērnus par kaut ko pabrīdināt, vēlamies kaut ko palūgt, varbūt pat cenšamies par kaut ko pārliecināt. Bērnu domu gaita ir konkrēta un pavisam vienkārša. Līdz abstraktajai patiesībai viņi izaug parasti vien vidējās klasēs, taču visbiežāk tomēr vecākās klasēs. Tieši tādēļ viņu apziņā neaizķeras noteikumi, kā labāk kaut kas darāms. Dažādas morāles lasīšanas viņos parasti izraisa tikai žāvas. Visbiežāk šis viss (žāvas, vienaldzīgā attieksme) ārkārtīgi nokaitina vecākus: šķiet, ka bērns ir kratījis galvu un visu sapratis, taču vēlāk izrādās, ka sapratis tas nav itin neko. Bērniem ļoti bieži ir tā, ka viņi redz, ka mamma vai tētis dikti cenšas, tādēļ viņi nevēlas viņus sāpināt vai sarūgtināt. Tas izraisa viņu vēlmi saprašanā kratīt galvu.
Runājot bērnu valodā, jūs panāksiet, ka bērns tiešām sapratīs jūsu vēlmi, pavēli vai aizrādījumu.
- Skaidri un spilgti izskaidrojiet, ko vēlaties
Lai bērns saprastu to, ko viņam stāstāt, ar runāšanu vien nepietiks. Būs nepieciešams arī redzēt, sajust, uzņemt caur maņas orgāniem. Ja vēlaties, lai bērns jūs tiešām saprastu, stāstiet un rādiet tā, lai tiktu iesaistīti arī viņa maņas orgāni. Starp citu, lieliem bērniem šāda parādīšana ir daudz lietderīgāka, nekā ilga morāles lasīšana vai strostēšana. Tas viss tiešā ceļ ā dodas uz zemapziņu, kas no turienes vairs ārā nekad neizlien.
- Rotaļājieties
Spēle ir labākais veids, kā panākt, ka vajadzīgā informācija vispār nonāk līdz bērnam. Turklāt tas notiek tā, ka viņu prātos tas arī iesēžas un vajadzības gadījumā tiek izmantots. Kamēr bērns vēl ir mazs, visām drošības apmācībām jānorit tieši neuzspiestā spēļu formā, lai viņš spētu daudz labāk to visu uztvert. Kādēļ? Jo priekš bērna spēlēšanās ir tik pat dabisks process, kā staigāšana vai elpošana.
Kad jūs spēlējaties, jebkurš ieteikums tiek uztverts pilnīgi citādi – tie netiek uztverti kā draudi, kā kaut kas nepatīkams un nepieņemams. Līdzko jūs ar bērnu spēlējaties, jūs esat viņa draugs, komandas biedrs un partneris.
- Neuzspiesta apmācība
Vai jūs atceraties, cik ātri paši aizmirsāt jautājumus, kuriem vajadzēja sagatavoties pirms eksāmeniem? Tieši tāpat ir arī ar bērniem (šeit atkal nostrādā iekšējā pretošanās). Bērns nav spējīgs iegaumēt ko tādu, kas viņam šķiet kā obligāta prasība – tas viss vienkārši iet gar ausi.
Arī drošības apmācības vislabāk veikt neuzspiesti, izraisot bērnā interesi un zinātkāri ieklausīties jūsu sacītajā. Jo interesantākas būs jūsu nodarbības, jo lielāka iespēja, ka bērns tās apgūs uz “teicami”.
Pats galvenais apmācību princips – mācīt tā, lai bērns gribētu iemācīties.
Protams, jūs varat nosēdināt bērnu un nolasīt viņam garu lekciju. Taču jūs nespēsiet panākt to, ka viņš veselu stundu jūsos ieklausīsies. Ja jūs tikai runājat, runājat un runājat, pamanot, ka bērns vienā brīdī sācis skatīties griestos, kustināt lūpas, zīmēt, kratīt kāju vai savā nodabā spēlēties, tad ziniet, ka jūs jau sen esat zaudējuši viņa uzmanību.
Lekcijas var lasīt tikai tādā gadījumā, ja jums ir labas oratora spējas un jūtat, ka bērna interese tajā visā nezūd. Arī pieaugušajiem, kas klausās garās lekcijās, lielākā daļa informācijas nemaz nevar tikt uzņemta. Ilgajā atmiņā aiziet labi ja 5% no dzirdētā. Un ko tad jūs sagaidāt no bērna?
Runājiet īsi, kodolīgi un izteiksmīgi.