Ja jūs visu laiku kaut ko aizmirstat, tas nozīmē, ka jums ir pamats lepoties!

Jūs man atvērāt acis ????

Nespēja atcerēties sīkumus – tā ir pirmā pazīme tam, ka jūsu smadzenes labāk par visiem spēj atšķirt pelavas no zirņiem, raksta IFL Science.

Šī ideja tika apspriesta jau agrāk, bet Toronto Universitātes Kanādā veiktie nesenie pētījumi to apstiprina.

Zinātnieki atklāja, ka neironu pieaugšana hipkampā (smadzeņu daļa, kas atbild par atmiņu) veicina aizmiršanu. Mērķis – atbrīvoties no bezjēdzīgas informācijas un atbrīvot vietu jaunai, aktuālākai informācijai un loģiskiem secinājumiem.

Pētījuma vadītājs profesors Bleiks Ričards stāsta:

“Mēs esam pieraduši idealizēt cilvēkus, kuri uzvar viktorīnās, bet atmiņas jēga nav tajā, lai atcerētos, kurš vinnēja Stenlija kausu 1972. gadā.

Atmiņas mērķis ir padarīt jūs par gudru cilvēku, kurš spēj pieņemt lēmumus pēc apstākļiem, un svarīga tā daļa ir spēja aizmirst noteiktu informāciju”.

Šī doma pati par sevi nav jauna. Vēl 2007. gadā zinātnieki ar funkcionālu magnētiskās rezonanses tomogrāfiju izmeklēja 20 veselu, pieaugušu cilvēku smadzenes, kuri turklāt veica arī vienkāršu atmiņas testu. Tika noskaidrots, ka cilvēkiem ir vieglāk atcerēties pretrunīgu informāciju, nekā atkārtojošos vai vienkāršu.

Maikls Andersons no Oregonas štata universitātes tad skaidroja:

“Aizmiršanas process kalpo noderīgam funkcionālam mērķim. Un tagad zinātnieki ir izveidojuši neirobioloģisku bāzi ar šī procesa palīdzību”.

Jaunie Ričardsa un viņa kolēģa Pola Franklenda pētījumi neesniedza eksperimentālus datus. Viņi izdarīja savus secinājumus, balstoties uz jau publicētiem darbiem. Bet viņi atrada daudzus pierādījumus tam, ka aizmiršana ir ārkārtīgi noderīga.

Tai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, smadzenes vēlas atbrīvoties no vecas, nevajadzīgas informācijas ( piemēram, vecā parole). Ja tās pastāvīgi atcerēsies jums nevajadzīgas lietas, tad jums būs grūtāk pieņemt konkrētu lēmumu.

Otrkārt, tā mums ir vieglāk apkopot pagātnes notikumus (teiksim, vairākkārtēja iešana uz veikalu) tā vietā, lai atcerētos katra notikuma detaļas.

Ričards un Franklends veica tādu piemēru: vienā eksperimentā pelēm bija jāatrod izeja no labirinta. Ja izeju pārcēla, tad peles to atrada ātrāk pēc tam, kad ar preparātu palīdzību tika panākts, ka tās aizmirst iepriekšējās izejas atrašanās vietu.

Tā kā nesatraucieties, ja jūs nevarat atcerēties atbildi viktorīnā. Iespējams, ka jūsu smadzenes vienkārši gaida noderīgāku informāciju!

Padalieties ar šo rakstu ar aizmāršīgajiem draugiem – lai papriecājas!

Avots: lifter.com.ua

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru