Izrādās, no prieka cilvēks raud biežāk nekā no skumjām un bēdām. Turklāt asaras mēdz būt dažādas.
Par to iemeslu var spriest pēc asaru garšas. Prieka asaras ir sāļas, skumju asaras – rūgtas, bet vilšanās asaras – dedzinošas, gluži kā skābe. Interesanti arī tas, ka asaras nomierina, padara nekaitīgas baktērijas un uzlabo redzi…
Senāk asaras mēdza salīdzināt ar pērlēm, senie acteki uzskatīja, ka tās līdzinās akmentiņiem, bet lietuviešu tautasdziesmās tās dēvētas par dzintariņiem.
Emociju ķīmija
Populāro teicienu “Paraudi, un kļūs vieglāk” zina visi. Bet vai kāds ir mēģinājis noskaidrot un saprast – kāpēc? Zinātnieki noskaidrojuši, ka atvieglojumu sagādā nevis raudāšanas sniegtā emocionālā izlādēšanās, bet gan… asaru ķīmiskais sastāvs. Tās satur stresa hormonus, ko smadzenes izdala emociju uzjundījuma brīdī. Asaru šķidrums izvada no organisma vielas, kas veidojas nervu pāruzbudinājuma rezultātā. Kad cilvēks ir izraudājies, viņš jūtas mierīgāks un pat mundrāks.
Toties cilvēkus, kas ilgu laiku ir nomāktā garastāvoklī, salīdzinājumā ar pārējiem saraudināt ir grūtāk. Jo ilgstošāka ir depresija, jo retāk mēdz būt “raudulīga garastāvokļa” lēkmes, bet tas savukārt liecina par emociju notrulināšanos, kas ir viena no izplatītākajām psiholoģiskām saslimšanām. Zinātnieki to skaidro šādi: asaras ir sava veida signāls, palīgā sauciens, kas pēc vairāku mēnešu ilgām bezcerīgām skumjām izsīkst. Starp citu, kad cilvēks raud, sejā aktīvi darbojas 43 muskuļi, bet, kad smejas, – tikai 17. Iznāk, ka no asarām veidojas vairāk krunciņu nekā no smiekliem.