Depresija
Ģenētiskā saikne: 10% – 30 % atkarībā no depresijas veida.
Piemēram, ciklotīmija, tā saucamās “sezonālās depresijas”, kuras nododas mantojumā daudz biežāk par anhedoniju, kas zināma kā prieka sajūtu zaudēšana.
Iemesls. Psihiskās saslimšanas – depresija arī to skaitā – parasti ir slimības, kuras tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Zinātnieki ir atklājuši kādu gēnu grupu, kas, iespējams, nosaka depresijas attīstīšanos. Tie bloķē serotonīna attīstīšanos smadzenēs – laimes hormons, kas regulē mūsu garastāvokli.
Ko darīt? Izvairīties no pārmērīgiem nogurumiem, centieties ļaunprātīgi nelietot alkoholu un tāpat mēģiniet izvairīties no pārmērīgas savas mātes ietekmes uz jums, kura arī cieš no depresijas. Ģimenes psihoterapeits Anatolijs Hermans stāsta, ka ģimenes locekļi parasti cenšas savu depresiju izrādīt uz citiem, tādā veidā panākot, ka arī viņu tuvinieki agri vai vēlu ieslīgst depresijas simptomos. Taču dakteris mierina: pat tad, ja jūsos ir depresijas gēns, tas nenozīmē, ka jums draud tā attīstība. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no jūsu dzīves uztveres un spējām valdīt savas emocijas.
Aptaukošanās
Ģenētiskā saikne: Tikai 4% meiteņu, kuru mammas bija slaidas, tika novērota aptaukošanās. Taču tiem, kuru mammas jaunībā bija apaļīgas, apmēram 40% gadījumu nācās saskarties ar lieko svaru arī sev. Zinātnieki apgalvo – ja vecāki ir ar lieko svaru, tad pastāv 70% iespējamība, ka arī bērniem būs liekais svars.
Iemesls. Daļa no visas ļaunuma saknes ir ģimenes ēšanas paradumi: atkarība no miltu produktiem, taukainu un kalorijām bagātu ēdienu lietošana uzturā. Tāpat daļējs iemesls ir īpašs gēns, kura esamības dēļ organismā, par trešo daļu palielinās aptaukošanās iespēja. Viens interesants aspekts šajā pētījumā ir tāds, ka apaļīgums parasti iet mantojumā no mammas meitai un no tēva – dēlam. Tas nozīmē, ja gadījumā tēvam ir liekais svars, diez vai liekais svars būs arī meitai.
Ko darīt? Ārsti vairāk vaino nevis nepareizu uzturu, bet gan neaktīvu dzīvesveidu. Pieradums jau kopš bērnības dienā staigāt vismaz 40 minūtes, samazinās iespēju, ka ap 30 gadu vecumu viduklim nāks klāt liekais svars.
Agrīna menopauze
Ģenētiskā saikne: 70% – 85%
Iemesls. Par šo procesu atbild veseli četri gēni. Parasti menopauze iestājas 51 – 53 gadu vecumā, bet dažām sievietēm (apmēram vienai sievietei no 20) ātrāk par 46 gadiem.
Ko darīt? Diemžēl šo procesu apstādināt nav iespējams. Taču ir neskaitāmi veidi, kā palēnināt šo procesu un padarīt to organismam daudz draudzīgāku – sākot ar fitoterapijām, līdz pat hormonu aizvietošanas terapijām. Katrā no šiem gadījumiem ārstēšanas lēmumu pieņems ginekologs – endokrinologs.
Sirds slimības
Ģenētiskā saikne: 20%.
Iemesls. Ja māte ir piedzīvojusi sirdslēkmi, tad palielinās iespēja, ka arī meitai būs problēmas ar sirdi. Iedzimtas asinsvadu slimības ietekmē sirds koronāro artēriju, kā arī galvas smadzeņu artēriju. Taču zinātnieki nav vienisprāti, kas ir sirds slimību galvenais cēlonis – iedzimtība vai vide.
Ko darīt? Nodarboties ar sevi un sava organisma kopšanu, kā arī ieturēt veselīgu dzīvesveidu. Šie gan ir banāli, taču vienmēr pareizi varianti. Samaziniet sāls un taukainu ēdienu lietošanu uzturā, dzeriet mazāk alkohola, un, protams, nesmēķējiet!
Speciālista viedoklis
Kad mēs runājam par iedzimtām slimībām un kaitēm, runa ir tikai par aptuveniem vai iespējamiem slimības foniem, nevis par to, ka jūs tiešām slimosiet ar visu to, ko slimo jūsu vecāki. Viss ir atkarīgs no jūsu organisma, imunitātes, hormonālā fona un, protams, dzīvesveida. Protams, ir daudzas kaites, kuru nodošana no paaudzes paaudzē ir pat ļoti iespējama, piemēram, migrēnas mēnešreižu laikā.
Ļoti bieži pa sieviešu līniju tiek nodotas arī problēmas ar asinsspiedienu. Parasti jaunībā tā ir hipotensija, kas ar vecumu kļūst par hipertensiju. Ja jūsu mammai un vecmāmiņai bija problēmas ar asinsvadiem, iesakām jau laikus pievērst uzmanību arī savai veselībai.