Tuvie Austrumi vēsturiskā sāk piesaistīt starptautiskos ieguldītājus, kurus iepriecina relatīva miera un ekonomikas atveseļošanās izredzes pēc tik daudziem nemieriem.
Prezidenta Donalda Trampa priekšlikums ASV pārņemt Gazas joslu, iespējams, ir radījis sarežģījumus, taču trauslais pamiers Izraēlas un Hamasa konfliktā, Bašara al Asada gāšana no Sīrijas, novājinātā Irāna un jaunā valdība Libānā ir vairojuši cerības uz pārkārtošanos.
Ēģipte, reģiona visblīvāk apdzīvotā valsts un galvenā sarunu dalībniece nesenajās miera sarunās, tikko ir veikusi pirmo dolāru parāda pārdošanu četru gadu laikā. Vēl pavisam nesen tā piedzīvoja ekonomikas sabrukumu.
Investori atkal ir sākuši pirkt Izraēlas un Libānas obligācijas, liekot likmes uz to, ka Beirūta beidzot var sākt risināt savstarpēji savijušos politisko, ekonomisko un finanšu krīzi.
“Pēdējie mēneši ir ļoti būtiski pārveidojuši reģionu un labākajā gadījumā noteikuši ļoti atšķirīgu dinamiku,” sacīja FIM Partners pieredzējušais jauno tirgu analītiķis Čārlijs Robertsons.
Viņš piebilda, ka jautājums ir par to, vai Trampa plāns attiecībā uz Gazu atkal uzkurinās spriedzi. Trampa aicinājums “iztīrīt” Gazu un anklāvā izveidot “Tuvo Austrumu Rivjēru” izpelnījās starptautisku nosodījumu.
Reaģējot uz sašutumu, Ēģipte svētdien paziņoja, ka tā 27. februārī rīkos ārkārtas arābu valstu samitu, lai apspriestu, kā tā raksturoja, “nopietnus” notikumus palestīniešu labā.
Kredītreitingu aģentūra S&P Global ir paziņojusi, ka atcels brīdinājumu par Izraēlas kredītreitinga samazināšanu, ja pamiers turpināsies. Tā atzīst, ka tas ir sarežģīti, bet tā ir apsveicama iespēja, jo Izraēla gatavojas pirmajai liela apjoma parāda pārdošanai kopš pamiera parakstīšanas.
Akciju īpatsvars ir samazinājies no 15 % līdz mazāk nekā 9 %, parāda apjoms ir pieaudzis no 540 miljardiem līdz gandrīz 720 miljardiem.
ASV riska kapitāla investors un mākslīgā intelekta uzņēmuma Modelcode.ai izpilddirektors Maikls Fertiks sacīja, ka spriedzes mazināšanās ir veicinājusi viņa lēmumu atvērt meitasuzņēmumu Izraēlā.
Viņš vēlas pieņemt darbā kvalificētus vietējos programmētājus, taču arī ģeopolitika ir bijusi svarīgs faktors.
“Ar Trampu Baltajā namā neviens nešaubās, ka Amerikas Savienotās Valstis atbalsta Izraēlu cīņā,” viņš sacīja, skaidrojot, ka tas nodrošina prognozējamību pat tad, ja karš atkal uzliesmo.
Pēc tam, kad Izraēla bija lielā mērā atturējusies, palielinot izdevumus konfliktam, arī obligāciju investori sāk atgriezties, liecina centrālo banku dati.
Ekonomikas ministrs Nirs Barkats pagājušajā mēnesī intervijā aģentūrai Reuters sacīja, ka viņš centīsies panākt dāsnāku izdevumu paketi, koncentrējoties uz “drosmīgu ekonomisko izaugsmi”.
Tomēr akciju ieguldītājiem grūtības sagādā tas, ka Izraēla 18 mēnešus pēc 2023. gada 7. oktobra uzbrukumiem bija viens no pasaules tirgiem ar vislabākajiem rādītājiem. Kopš pamiera, kas sakrita ar ievērojamu ASV tehnoloģiju izpārdošanu, tā ir atkāpusies.
MSCI Izraēlas akciju indekss tagad ir par 45 % augstāks nekā 2023. gada 7. oktobra Hamas uzbrukumu laikā. Daži investori jau ir slikti reaģējuši uz Trampa negaidīto rīcību Gazas joslā.
Eiropas lielākā aktīvu pārvaldītāja Amundi attīstības tirgu vadītājs Jerlans Sizdykovs sacīja, ka viņa uzņēmums pēc pamiera vienošanās bija iegādājies Ēģiptes obligācijas, taču Trampa plāns, kas paredz Kairai un Jordānijai uzņemt 2 miljonus palestīniešu bēgļu, to ir mainījis.
Abas valstis ir iebildušas pret Trampa ideju, bet, kā skaidroja Sizdykovs, pastāv risks, ka ASV prezidents izmantos Ēģiptes paļaušanos uz divpusējo un SVF atbalstu, lai, ņemot vērā neseno ekonomisko krīzi, mēģinātu spēcināt valsti.
Trampa sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs ir teicis, ka Gazas atjaunošana varētu prasīt 10 līdz 15 gadus. Tikmēr Pasaules Banka lēš, ka Libānas zaudējumi ir 8,5 miljardi ASV dolāru, kas ir aptuveni 35 % no tās IKP.