Elektroenerģijas un gāzes cenas mājsaimniecību galalietotājiem Eiropas galvaspilsētās ievērojami atšķiras. Ja tās koriģē atbilstoši EPL, valstu klasifikācija ievērojami mainās.
Enerģijas cenas ES, kas strauji pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā, pēc gada stabilizējās. Visa 2024. gada laikā enerģijas cenu gada inflācijas līmenis lielākajā daļā mēnešu bija nedaudz negatīvs.
Enerģijas rēķiniem ir būtiska nozīme mājsaimniecību budžetos, un 2023. gadā elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo rēķini veidoja 5,5% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem ES. Tas ir īpaši nozīmīgi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, jo tām lielāka budžeta daļa jāvelta enerģijas izmaksām.
Lielas atšķirības
Enerģijas cenu indekss mājsaimniecībām (HEPI), ko apkopo Energie-Control Austria, MEKH un VaasaETT, sniedz jaunākos datus par elektroenerģijas un gāzes cenām mājsaimniecībām 33 Eiropas valstu galvaspilsētās.
Uz 2025. gada 3. janvāri elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām visā Eiropā bija ļoti atšķirīgas – no 9,1 c€/kWh Budapeštā līdz 40,4 c€/kWh Berlīnē, bet ES vidējais rādītājs bija 25,5 c€/kWh.
Papildus Berlīnei dārgākā elektrība mājsaimniecībām bija arī Briselē (38,5 c€/kWh), Kopenhāgenā (37,5 c€/kWh), Londonā (36,8 c€/kWh) un Bernē (36,4 c€/kWh).
Budapeštā, kur bija zemākā elektroenerģijas cena, sekoja Kijeva (9,8 c€/kWh), Belgrada (10,5 c€/kWh) un Podgorica (11,1 c€/kWh).
Elektroenerģijas cenas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu galvaspilsētās parasti bija zemākas nekā vidēji ES. Vienīgais izņēmums bija Prāga (35,3 c€/kWh), kas bija vienīgā reģiona galvaspilsēta, kur cenas pārsniedza ES vidējo līmeni.
Kāpēc elektroenerģijas cenas tik ļoti atšķiras
Eksperti skaidro, ka elektroenerģijas nominālās cenas mājsaimniecībām atšķiras dažādu tirgus faktoru dēļ. “Cenu veidošanos ietekmē atšķirīgais enerģijas ražošanas sadalījums (atkarība no dabasgāzes, AER u. c.), piegādātāju iepirkumu un cenu veidošanas stratēģijas, tarifu sadalījums un atbalsta pasākumi, kas joprojām ir spēkā dažos tirgos,” skaidro Rafaila Grigoriou, HEPI projekta vadītāja un VaasaETT Grieķijas biroja vadītāja.
Viņi piebilda, ka, piemēram, Berlīne atrodas saraksta augšgalā galvenokārt ievērojamo tīkla maksu un nodokļu dēļ. Ja ņemtu vērā tikai enerģijas komponenti, Vācija ierindotos 10. vietā starp 33 analizētajiem tirgiem, ierindojoties zemāk nekā Itālija, Lielbritānija un Nīderlande.
Elektroenerģijas cenas pirktspējas standartos
Pielāgojot pirktspējas standartiem (PPS), elektroenerģijas cenu klasifikācija ievērojami mainās, jo PPS nodrošina taisnīgāku salīdzinājumu. Tā kā PPS ir mākslīga valūtas vienība, tas novērš vispārējās cenu līmeņa atšķirības.
Izsakot PPS, elektroenerģijas cenas svārstījās no 10,6 Oslo līdz 43,9 Prāgā, kas liecina par ievērojamām pārmaiņām rangā salīdzinājumā ar nominālajām cenām. “Čehija ir raksturīgs piemērs tam, kā mainās tirgus klasifikācija, ja cenas izsaka PPS,” stāsta Grigoriou. Prāga ierindojas 7. vietā pēc nominālajām elektroenerģijas cenām, bet ieņem pirmo vietu pēc PPS.
Visdramatiskākās ranga izmaiņas ir šādas:
Bernē: no 5. vietas EUR izteiksmē uz 23. vietu PPS izteiksmē.
Luksemburga: no 12. vietas EUR izteiksmē uz 24. vietu PPS izteiksmē.
Kopenhāgena: no 3. vietas EUR kategorijā nokritās uz 15. vietu PPS kategorijā
Varšava: no 18. vietas EUR uz 6. vietu PPS rādītājā
Viļņa: no 16. vietas EUR pakāpās uz 7. vietu PPS rādītājā
Šīs izmaiņas liecina, ka, lai gan Austrumeiropas galvaspilsētās bieži vien ir zemākas elektroenerģijas nominālās cenas, zemāka pirktspēja padara elektroenerģiju par lielāku finansiālu slogu mājsaimniecībām. Turpretī Rietumeiropas un Ziemeļeiropas pilsētas var šķist dārgas nominālā izteiksmē, bet, koriģējot pēc PPS, tās kļūst salīdzinoši pieejamākas.
Stokholma ir ievērojama novirze gāzes cenu ziņā
Visā ES gāzes cenas mājsaimniecību galalietotājiem svārstījās no 2,5 c€/kWh Budapeštā līdz 33,3 c€/kWh Stokholmā – vairāk nekā 13 reizes augstākas nekā Budapeštā.
“To var izskaidrot ar Zviedrijas gāzes tirgus īpatnībām, jo visā Zviedrijā ir tikai 77 000 mājsaimniecību gāzes patērētāju, no kuriem 50 000 ir izolētajā gāzes tīklā Stokholmā,” teica Rafaila Grigoriou un Iliana Papamarkou.
Zviedrijas galvaspilsētai sekoja Amsterdama (18,3 c€/kWh), Berna (17,4 c€/kWh) un Roma (15 c€/kWh).
Londonā bija zemākais tarifs starp piecām lielākajām valstīm – 8,8 c€/kWh.
Grigoriou gāzes cenu atšķirības skaidroja ar vairākiem faktoriem, tostarp “atšķirīgām iepirkuma un cenu veidošanas stratēģijām, uzglabāšanas līmeņiem, temperatūras un laika apstākļiem, starpsavienojumiem ar citiem tirgiem, un tarifu kombināciju”.