Dienvidkorejas centrālā banka pēc 4 gadu pārtraukuma samazina procentu likmes, lai veicinātu ekonomiku

Dienvidkorejas centrālā banka piektdien pirmo reizi vairāk nekā četru gadu laikā samazināja bāzes procentu likmi, jo spiediens atdzīvināt gauso ekonomiku pārsniedza bažas par mājsaimniecību parāda līmeni valstī.

Korejas Banka pēc monetārās politikas komitejas sanāksmes samazināja galveno procentu likmi par ceturtdaļu procenta punkta līdz 3,25 %, pirmo reizi samazinot aizņemšanās izmaksas kopš 2020. gada maija, kad ekonomika pārdzīvoja COVID-19 pandēmiju.

Šis solis ir reakcija uz gauso ekonomisko izaugsmi un vājo iekšzemes pieprasījumu, neraugoties uz bažām par mājsaimniecību parādu un finanšu stabilitāti.

Banka 2021. gada augustā paaugstināja likmi par ceturtdaļu procentu punkta, bažījoties par inflāciju un strauji augošo mājsaimniecību parādu, ko daļēji noteica strauji augošās mājokļu cenas, un pēc tam iesaldēja likmes uz vairāk nekā trim gadiem.

Banka paziņojumā norādīja, ka iekšzemes pieprasījums atkopjas lēni, bremzējot tautsaimniecības izaugsmes tempu. Tā norādīja, ka pastāv iespēja samazināt likmi, jo inflācija uzrāda stabilizēšanās pazīmes un arī mājsaimniecību parāds pieaug lēnāk, atdziestot mājokļu tirgum lielākajā Seulas reģionā.

Preses konferencē centrālās bankas vadītājs Rē Čangjongs sacīja, ka tautsaimniecībā joprojām ir iespējas veikt papildu samazinājumus, norādot, ka septembrī mājokļu cenas galvaspilsētas teritorijā pieauga par divām trešdaļām mazāk nekā augustā. Arī patēriņa cenu inflācija valstī septembrī samazinājās līdz 1.6%, kas ir zemāka par politikas noteikto 2% mērķi.

Šis lēmums atbilst globālajām tendencēm, jo arī citas centrālās bankas, tostarp ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka, ir samazinājušas likmes, lai risinātu līdzīgas ekonomiskās problēmas. Tomēr Korejas banka joprojām piesardzīgi vērtē iespējamo ietekmi uz mājokļu tirgu un mājsaimniecību parādu.

Pēdējos gados Dienvidkoreja ir saskārusies ar izaicinājumiem, piemēram, globālo piegādes ķēžu traucējumiem un pieprasījuma svārstībām dažādu nozaru ietvaros. Ekonomikas izaugsme būs atkarīga arī no valsts spējām pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, piemēram, tehnoloģiju attīstībai un zaļajai enerģijai.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru