Deputāti piedāvā jaunus pasākumus plastmasas pārstrādes veicināšanai

Informāciju sagatavoja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

• Deputāti rosina aizliegt mikroplastmasu kosmētikā un tīrīšanas līdzekļos;

• Nepieciešami pārstrādātās plastmasas kvalitātes standarti;

• Stimuli atkritumu savākšanai jūrā.

Deputāti atbalsta vienota tirgus izveidi pārstrādātajai plastmasai un piedāvā jaunus soļus cīņai ar atkritumiem jūrā.

Stimuli atkritumu savākšanai jūrā, ES mēroga bioloģiskās noārdīšanās un kompostējamības standarti un definīcijas, kā arī līdz 2020. gadam ieviests pilnīgs oksonoārdāmas plastmasas aizliegums – tā ir daļa no nesaistošā rezolūcijā iekļautajiem deputātu priekšlikumiem. Rezolūcija ceturtdien tika apstiprināta ar 597 balsīm pret 15, 25 deputātiem atturoties.

Oksonoārdāmā plastmasa nav pienācīgi bioloģiski noārdāma, tā nav kompostējama un negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas otrreizējo pārstrādi.

Deputāti atbalsta arī mikroplastmasas aizliegšanu kosmētikā un tīrīšanas līdzekļos vēl pirms 2020. gada.

Pārstrādātās plastmasas kvalitātes standarti

Lai nodrošinātu pāreju uz aprites ekonomiku, nepieciešams izveidot vienotu pārstrādātu izejmateriālu tirgu, norāda deputāti. Viņi aicina Eiropas Komisiju piedāvāt kvalitātes standartus, kas veicinātu uzticēšanos otrreizējo plastmasu izejvielu tirgum un stimulētu tā veidošanos. Deputāti arī aicina Komisiju nodrošināt reciklēto materiālu drošu izmantošanu materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja samazināt PVN likmi produktiem, kas satur pārstrādātus materiālus.

Plašāka ražotāju atbildība

Deputāti uzsver, ka ir vairāki ceļi, kā dalībvalstīm sasniegt augstus dalītas savākšanas un pārstrādes rādītājus: ražotāju paplašinātas atbildības (RPA) shēmas, depozīta kompensācijas shēmas, palielināta sabiedrības informētība. Viņi aicina izvērtēt, vai RPA shēmas iepakojumam būtu attiecināmas arī uz citiem plastmasas produktiem.

Plastmasas atkritumu zvejniecība

Deputāti uzsver, cik nozīmīga varētu būt zvejnieku loma, jo īpaši zvejas laika jūrā vācot plastmasas atkritumus un nododot tos ostā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstimulē šī darbība, viņi norāda.

Citāts

EP ziņotājs Mark Demesmaeker (ECR, Beļģija) sacīja: “Mans ziņojums nav vēršanās pret plastmasu, bet mudinājums ieviest aprites ekonomiku, kuras ietvaros mēs plastmasu lietotu atbildīgi un ilgtspējīgi. Lai to paveiktu, mums jāveido aprites ražošanas un patēriņa modeļi. Tie jāizstrādā katram gadījumam atsevišķi, jo nav vienas brīnumreceptes.”

Pamatinformācija

Saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju 87% ES pilsoņu ir satraukti par plastmasas ietekmi uz vidi. 2015. gadā pasaulē tika saražoti 322 miljoni tonnu plastmasas, un paredzams, ka nākamo 20 gadu laikā šis apjoms dubultosies. Tikai 30% plastmasas atkritumu tiek savākti pārstrādei, un tikai 6% tirgū pieejamās plastmasas ražoti no pārstrādātiem materiāliem. Plastmasa veido 85 % no pludmaļu piedrazojuma un vairāk nekā 80 % no jūras piedrazojuma.

Papildu informācija

• Pieņemtais teksts (13.09.2018)

http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html

• Debašu videoieraksts (12.09.2018)

http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/plenary/search-by-date

• EP ziņotājs Mark Demesmaeker (ECR, Beļģija)

http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/117477/MARK_DEMESMAEKER_home.html

• Procedūras dokumentācija

http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2018/2035(INI)&l=EN

• Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (angļu valodā)

http://ec.europa.eu/environment/circular-economy/pdf/plastics-strategy-brochure.pdf

• EP Izpētes dienests: Plastics in a circular economy