ASV valdība kļūs par lielāko akcionāru vienīgajā valstī darbojošajā retzemju raktuvē. Tā arī veiks virkni citu pasākumu, lai nodrošinātu darbības nākotni Mountain Pass, Kalifornijā.
Retzemju metāli ir būtiski daudzām modernām tehnoloģijām, piemēram, elektroautomobiļiem un vēja turbīnām.
Piekļuve šiem metāliem ir bijusi ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta centrā, Pekinai kontrolējot aptuveni 90% no pasaules pārstrādes jaudas.
MP Materials, kam pieder raktuves, ir noslēdzis līgumu ar ASV Aizsardzības departamentu, kura mērķis ir samazināt Amerikas atkarību no retzemju metālu importa.
Vienošanās nozīmē, ka nākamo 10 gadu laikā ASV valdība apņemsies, lai MP Materials saņemtu minimālo cenu 110 USD par kilogramu neodīma un prazeodīma produkcijas.
Šie ir divi no 17 dažādajiem retzemju metāliem, kuriem ir vislielākais pieprasījums pasaules ekonomikā. Tie ir izšķiroši svarīgi pastāvīgo magnētu ražošanai, kas atrodami visur, sākot no viedtālruņiem līdz MRI skeneriem un elektromotoriem.
Šis solis seko bažām, ka Ķīna ir izmantojusi savu gandrīz pilnīgo kontroli pār nozari, lai pazeminātu cenas un piespiestu uzņēmumus citās valstīs pārtraukt darbību.
Ķīnā atrodas aptuveni 70% no pasaules retzemju elementu ieguves un 90% no pārstrādes jaudas, pateicoties valdības daudzu gadu atbalstam šai nozarei.
Saskaņā ar vienošanos MP Materials uzcels jaunu ASV ražotni, lai palielinātu to, cik daudz no raktuvē iegūtajām izejvielām tā var pārvērst izmantojamos produktos.
Atrašanās vieta vēl nav izlemta, taču uzņēmums apgalvo, ka tas apkalpos gan aizsardzības, gan komerciālos klientus.
Liela daļa no tā tiks finansēta, Aizsardzības departamentam iegādājoties jaunizveidotas akcijas 400 miljonu ASV dolāru vērtībā.
“Šī iniciatīva iezīmē Trampa administrācijas izlēmīgu rīcību, lai paātrinātu Amerikas piegādes ķēdes neatkarību,” sacīja MP Materials dibinātājs un izpilddirektors Džeimss Litinskis.
Līdz šim Shenghe Resources, uzņēmums, kas daļēji pieder Ķīnas valdībai, bija viens no MP Materials lielākajiem akcionāriem.
Shenghe bija vienīgais Kalifornijas raktuves produkcijas klients, kas nozīmēja, ka tās retzemju elementi tika nosūtīti uz Ķīnu pārstrādei.
Šī gada sākumā MP Materials paziņoja, ka pārtrauks to darīt milzīgo 125% tarifu dēļ, ko Ķīna noteica ASV precēm, reaģējot uz 145% tarifiem, ko prezidents Tramps bija noteicis Ķīnas importam.
Tas piebilda, ka tarifi nozīmē, ka produkcijas nosūtīšana uz Ķīnu nav ne komerciāli dzīvotspējīga, ne atbilst Amerikas nacionālajām interesēm. Šī nostāja nav mainījusies kopš tarifu samazināšanas.
Retzemju elementi ir bijuši ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību atjaunošanas centienu centrā, kas ir pasliktinājušās kopš prezidenta Trampa atgriešanās Baltajā namā.
Paaugstinātie tarifi pamudināja Pekinu ieviest jaunu eksporta licencēšanas režīmu, kas ievērojami ierobežoja to, cik daudz šo materiālu nonāk pie Amerikas ražotājiem.
Vienošanās par šīs piekļuves uzlabošanu apmaiņā pret dažu ASV eksporta ierobežojumu atcelšanu citās jomās bija nesenās tirdzniecības sarunu centrā starp divām pasaules lielākajām ekonomikām Londonā un Ženēvā.
Neskatoties uz šo apņemšanos, ASV sūdzējās, ka tā nav īstenota pietiekami ātri. Ilgtermiņā vietējās piegādes ir ASV labākā iespēja uzlabot piekļuvi retzemju elementiem, kas ir izšķiroši svarīgi ražošanai, kas ir Trampa ekonomiskās vīzijas centrā valstī.
Ķīnas eksporta kontrole ir izraisījusi kritiku arī Eiropā, Eiropas Parlamentam balsojot par rezolūciju, kurā Pekinas kontrole tika nosaukta par “nepamatotu” un “paredzētu kā piespiedu”.
Viņi arī mudināja Eiropas Komisiju paātrināt Kritisko izejvielu likuma, kas stājās spēkā pagājušajā gadā un kura mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no importa, īstenošanu.
Pagājušajā nedēļā vizītes laikā Vācijā Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji mazināja šīs bažas, sakot, ka tā ir viņa valsts “suverēnās tiesības”, kā arī “parasta prakse” kontrolēt tādu preču eksportu, kurām ir gan komerciāla, gan militāra izmantošana.