Vācijas vēlēšanas 23. februārī varētu novest pie iespējamām reformām valdības parāda limitā, imigrācijas likumos un zaļās enerģijas pārejas politikā. Šīs iespējamās pārmaiņas var nodrošināt optimismu attiecībā uz valsts ekonomikas perspektīvām, veicinot tirgus noskaņojumu.
Vēlētāji nedēļas nogalē dosies pie vēlēšanu urnām, lai lemtu par nākamo Vācijas valdības vadītāju. Saskaņā ar jaunāko sabiedriskās domas aptauju Politico, centriski labējie kristīgie demokrāti (CDU/CSU) joprojām ir līderi, iegūstot 29% atbalstu, kam seko galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD) ar 21%.
Trešajā vietā ir kanclera Olafa Šolca Sociāldemokrātiskā partija (SPD) ar 16%, bet zaļie ir 13%. Galēji kreisā partija un Alianse Sahra Wagenknecht (BSW) ir attiecīgi par 6% un 5%.
Ja aptauja būs precīza, iespējamais iznākums varētu būt CDU koalīcija ar SPD vai zaļajiem, jo, visticamāk, neviena no partijām neiegūs pietiekami daudz balsu, lai viena pati varētu izveidot valdību. Galvenās problēmas, ar kurām saskarsies jaunā valdošo partiju koalīcija, ir Vācijas parāda limits, imigrācija un klimata pārmaiņas.
Vācijas “Parādu pārtraukuma” reforma
Vācijas ekonomika 2024. gadā saruka otro gadu pēc kārtas strukturālu ekonomikas problēmu dēļ. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā strauji augošās enerģijas cenas ir skārušas tās ražošanas aktivitātes. Dzīves dārdzības pieaugums, pieaugošā migrācija un zaļās enerģijas noteikumi ir izraisījuši sabiedrības un uzņēmumu neapmierinātību, tādēļ ir nepieciešamas reformas šajās galvenajās politikās.
Paredzams, ka pirmais darba kārtības jautājums, ko jaunajai valdībai pievērsīs, ir Vācijas “parādu pārtraukuma” reforma, kas ir 2009. gadā pieņemtais fiskālais noteikums, kas ierobežo valdības aizņēmumus, kontrolējot budžeta deficītu līdz 0,35% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Gan kanclers Olafs Šolcs, gan zaļie ir aicinājuši palielināt parāda līmeni, jo 2025. gada budžetā trūkst 25 miljardu eiro. Tomēr viņa koalīcijas partneris FDP šo priekšlikumu noraidīja, izraisot valdības sabrukumu. Šolcs apgalvoja, ka Vācijas parāda attiecība pret IKP ir daudz zemāka nekā citās attīstītajās ekonomikās, piemēram, ASV, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Francijā, kuras visas ir pārsniegušas 100% parāda attiecību pret IKP.
Turklāt Vācija saskaras ar NATO un ASV prezidenta Donalda Trampa spiedienu palielināt savus aizsardzības izdevumus. Bundestāgs apstiprināja īpašu fondu 100 miljardu eiro apmērā militārajiem izdevumiem. Pašreizējais valdības budžets būs jāpalielina līdz 3,6% no IKP, lai sasniegtu NATO mērķi.
CDU līderis Frīdrihs Mercs dod priekšroku parādu pārtraukuma saglabāšanai un iestājas par sociālo pabalstu samazināšanu un nodarbinātības samazināšanu valdībā. Pretrunīgi viņš atbalsta arī nodokļu samazināšanu, kas samazinātu valsts ieņēmumus. Mercs paudis gatavību vienoties par nosacījumiem valsts subsīdiju samazināšanai. Iespējamais iznākums varētu būt valsts parāda pieaugums, vienlaikus samazinot nodokļus un sociālos izdevumus.
Nelegālā imigrācija un zaļās enerģijas pāreja
Valdošo partiju koalīcija pievērsīsies nelegālās imigrācijas jautājumam, vienlaikus veicinot kvalificētu darbinieku legālo migrāciju. Merzs savā kampaņā aicinājis ieviest stingrākus migrācijas noteikumus. Arī Šolcs un Zaļā partija ir virzījuši nelegālo migrantu deportāciju.
Attiecībā uz ES klimata mērķiem jaunā valdošo partiju koalīcija var apstrīdēt augsto zaļās enerģijas izmaksu ekonomisko ietekmi uz Vāciju. Valsts automobiļu rūpniecība ir saskārusies ar vairākiem izaugsmes šķēršļiem, tostarp augstu inflāciju, pieaugošām izmaksām, kas saistītas ar zaļās pārejas mērķu sasniegšanu, un pieaugošo konkurenci ārzemēs.
CDU līderis Mercs ir kritizējis Vācijas klimata politiku, nosaucot vēja turbīnas par “neglītām” un norādot uz iespējamu maiņu zaļās enerģijas regulējumā. Tas varētu novest pie klimata mērķu sasniegšanas laika grafika un elastīgākas pieejas tradicionālajiem enerģijas avotiem.
Potenciālā tirgus reakcija
DAX ir vairākkārt sasniedzis jaunus maksimumus visā februārī, un aizsardzības krājumi ir guvuši ievērojamu pieaugumu miera sarunās, lai izbeigtu Ukrainas konfliktu. Vācijas akciju tirgi, visticamāk, turpinās šo tendenci, jo CDU vadītā koalīcija īstermiņā varētu uzlabot tirgus noskaņojumu.
Pirmkārt, vēlēšanu rezultāts sniegs noteiktību. Otrkārt, ierosinātās politikas izmaiņas ir labvēlīgas ekonomikas izaugsmei, kas veicina optimismu par valsts ekonomikas perspektīvām.
Eiro var arī nostiprināties, jo stabilizējoša ekonomika varētu piesaistīt investorus Vācijas valdības obligācijām, palielinot obligāciju ienesīgumu. Tomēr ieilgušās pēcvēlēšanu sarunas var mazināt investīciju noskaņojumu un radīt spiedienu uz akciju tirgiem un eiro.
Galu galā kustības Eiropas akciju tirgos un valūtu galvenokārt nosaka ārēji faktori, īpaši notikumi ASV. Tāpēc jebkura tirgus reakcija, visticamāk, būs īslaicīga.