Eiropas lielākā ekonomika 2024. gadā saruka otro gadu pēc kārtas, liecina trešdien publicētie Federālā statistikas biroja dati. Vācijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 0,2% pēc tam, kad 2023. gadā tā saruka par 0,3%.
“Saskaņā ar Federālā statistikas biroja (Destatis) pirmajiem aprēķiniem cenu izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā bija par 0,2% mazāks nekā iepriekšējā gadā. Arī Vācijas tautsaimniecības rādītāju kritums pēc korekcijas, ņemot vērā kalendāro ietekmi, bija 0,2%,” teikts Destatis paziņojumā presei.
“Ciklisks un strukturāls spiediens kavēja labāku tautsaimniecības attīstību 2024. gadā,” Berlīnē notikušajā preses konferencē par Vācijas 2024. gada iekšzemes kopproduktu piebilda Rūta Branda.
“Tie ietver pieaugošo konkurenci Vācijas eksporta nozarei galvenajos noieta tirgos, augstas enerģijas izmaksas, joprojām augsto procentu likmju līmeni un nenoteiktas ekonomiskās perspektīvas. Ņemot vērā šos apstākļus, Vācijas ekonomika 2024. gadā atkal saruka,” turpināja Brands.
Pēc korekcijas, ņemot vērā cenu ietekmi, visas tautsaimniecības bruto pievienotā vērtība 2024. gadā samazinājās par 0,4 %, un atsevišķu tautsaimniecības nozaru sniegums būtiski atšķīrās.
“Apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaide samazinājās un bruto pievienotā vērtība būtiski saruka (-3.0%). Jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā mašīnu un iekārtu ražošana vai automobiļu rūpniecība bija vērojams ievērojams ražošanas kritums. Energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs, pie kurām pieder, piemēram, ķīmijas un metālapstrādes rūpniecība, ražošana saglabājās zemā līmenī. Strauja enerģijas cenu kāpuma dēļ 2023. gadā ražošana bija ievērojami samazinājusies,” Destatis arī norādīja savā paziņojumā presei.
Būvniecības nozarē 2024. gadā bruto pievienotās vērtības gada kritums, kas bija -3,8 %, bija vēl nedaudz izteiktāks. Jo īpaši, saglabājoties augstām būvniecības cenām un procentu likmēm, tika uzcelts mazāk dzīvojamo ēku.
“Arī būvniecības pabeigšanas darbi saskārās ar izlaides samazināšanos. Turpretī ceļu, dzelzceļu un cauruļvadu modernizācija un jauna būvniecība veicināja pieaugumu inženierbūvju nozarē,” atzīmēja arī Destatis.
Tomēr kopumā pakalpojumu nozarē 2024. gadā tika reģistrēta pozitīva izaugsme (+0,8 %), taču atsevišķu nozaru sniegums bija atšķirīgs. Piemēram, bruto pievienotā vērtība tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu apvienotajā tautsaimniecības nozarē stagnēja.
Lai gan, lai gan mazumtirdzniecības nozare un transporta pakalpojumu sniedzēji katrs uzrādīja pieaugumu, automobiļu tirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēdināšanas un dzērienu sniegšanas pakalpojumu nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams snieguma kritums.
“Arī uzņēmējdarbības pakalpojumu bruto pievienotā vērtība stagnēja. Savukārt informācijas un komunikācijas nozarē turpinājās izaugsme (+2.5%). Stabils kāpums bija vērojams arī tajās tautsaimniecības nozarēs, kas cieši saistītas ar valsts pārvaldi: papildus pašai valsts pārvaldei nepārtraukta izaugsme bija vērojama arī izglītības un sabiedrības veselības jomā. Kopumā šo nozaru bruto pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski palielinājās (+1,6 %),” norādīja arī Federālais statistikas birojs.
Jaunākie dati publicēti tikai dažas nedēļas pirms valstī gaidāmajām izšķirošajām pirmstermiņa vēlēšanām, kuru dienaskārtībā ir jautājums par Vācijas ekonomikas sakārtošanu.
Stagnējoša izaugsme, fiskālā nenoteiktība, ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas izmaksas un vājā automobiļu nozare – tas viss vēl vairāk saasina valsts problēmas, un bez reformām, kas ļautu īstenot strukturālos ieguldījumus un veicinātu konkurētspēju, Eiropas lielākā ekonomika riskē ilgstoši ciest neveiksmi.