Vācijas inflācijas spiediens decembrī strauji pieauga, pārsniedzot prognozes un sasniedzot 11 mēnešu augstāko līmeni.
Vācijas inflācijas rādītājs decembrī sasniedza 2,6%, kas ir augstākais līmenis pēdējo 11 mēnešu laikā un pārsniedz 2,4% prognozes. Pamatinflācija pieauga līdz 3,1%. Tirgi reaģēja, jo Bund ienesīgums sasniedza 2,45% un eiro pieauga par 1,3%. Akciju indeksi pieauga, mazinot bažas par ASV tarifiem.
Pirmdien publiskotie Federālā statistikas biroja provizoriskie dati liecina, ka Vācijas patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 2,6%, kas ir straujš pieaugums no 2,2% novembrī un pārsniedz ekonomistu prognozes par 2,4%. Tas ir augstākais gada inflācijas līmenis kopš 2024. gada janvāra.
Mēneša griezumā cenas pieauga par 0.4%, mainot novembra 0.2% kritumu un pārspējot prognozes par 0.3% pieaugumu.
Ja neietver pārtiku un enerģiju, pamatinflācija palielinājās līdz 3,1% no 3% novembrī, izceļot pastāvīgo cenu spiedienu.
Aplūkojot saskaņoto patēriņa cenu indeksu, kas izmantots starpvalstu salīdzināšanai eirozonā, inflācija pieauga līdz 2.9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, atkal iezīmējot 11 mēnešu augstāko līmeni un krietni virs prognozēto 2.6%.
Salīdzinājumā ar mēnesi SPCI palielinājās par 0.7%, kas ir lielākais pieaugums kopš 2023. gada marta, apsteidzot konsensa aplēses 0.5%.
Sadalot datus, cenas pieauga vairākās galvenajās kategorijās. Pakalpojumu izmaksas decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4,1%, salīdzinot ar 4% novembrī, savukārt pārtikas cenas pieauga līdz 2% no 1,8%.
Enerģijas cenas, kas pēdējos mēnešos bija galvenais inflācijas dzinējspēks, samazinājās lēnāk par -1,7%, salīdzinot ar -3,7% novembrī.
Tiek prognozēts, ka pamatinflācija visā ES blokā saglabāsies stabila 2,7% līmenī, uzsverot ECB izaicinājumu sasniegt 2% mērķi.
Tirgus reakcijas
Inflācijas pārsteigums izraisīja svārstības finanšu tirgos, īpaši obligāciju un valūtas tirdzniecībā.
Vācijas valdības obligāciju peļņas likmes pieauga, 10 gadu obligāciju etalona peļņas likmei pieaugot līdz 2,45%, kas ir augstākais rādītājs kopš novembra sākuma, un divu gadu Schatz ienesīgums pieauga par 3 bāzes punktiem līdz 2,20%.
Investori inflācijas datus interpretēja kā tādus, kas samazina ECB agresīvas likmes samazināšanas iespējamību tuvākajā laikā.
Valūtas tirgos eiro nostiprinājās par 1,3%, tirgojoties virs 1,04 dolāriem.
Vienotā valūta ieguva apgriezienus pēc Washington Post ziņojuma, kas liecina, ka Trampa administrācija apsver sava universālā tarifu plāna mīkstināto versiju.
Saskaņā ar nenosauktiem avotiem, uz kuriem atsaucas Post, administrācijas ekonomikas komanda apspriež tarifus, kas vērsti uz konkrētām nozarēm, ko veicina ekonomiskie apstākļi un nacionālās drošības bažas, vienlaikus izvairoties no vispārēja visa ASV importa pieauguma.
Arī Eiropas akciju tirgi reaģēja pozitīvi, un galvenie indeksi pirmdien uzrādīja stabilu pieaugumu. Euro Stoxx 50 indekss pieauga par 1,6%.
Francijā CAC 40 pieauga par 1,5%, ko noteica luksusa un industriālās akcijas. Hermès, LVMH un Kering akcijas pieauga par aptuveni 3,7%, ko pamudināja cerības uz mazākiem tirdzniecības traucējumiem.
Itālijas FTSE MIB palielinājās par 1,2%, ko vadīja Stellantis kāpums par 5%, automašīnu ražotājiem palielinoties cerībām uz mērenāku ASV tarifu politiku.
Vācijas DAX indekss palielinājās par 0,9%, un automobiļu akcijas izvirzījās vadībā. Porsche AG un Daimler Truck Holding AG akcijas pieauga par vairāk nekā 6%, bet BMW, Mercedes-Benz AG un Volkswagen – attiecīgi par 5,6%, 4,4% un 4%.