Pēc piecpadsmitā aborta sieviete saprata, ka viņai dzīve sāk iet uz rieta pusi, bet bērniņa kā nav, tā nav. Viņa saņēmās un vērsās pēc palīdzības pie vietējā deputāta. Keilijas lūgums tika uzklausīts un viņai izdevās nokļūt pie ārsta Karaliskajā Londonas slimnīcā, kur ārsti ātri vien spēja tikt skaidrībā ar Keilijas nemitīgajiem spontānajiem abortiem.
Pārmērīga rētaudu veidošanās dzemdē – ārsti veica operāciju un sievietei izdevās no jauna palikt stāvoklī, taču arī šoreiz (pēc skaita 16. reize) notika spontānais aborts.
Taču pēc šīs reizes kļuva skaidrs, ka vaina nav zvaigznēs vai kāda nelabvēļa lāstā, bet gan meitenes ķermenī. Kopā ar vīru Keilijai izdevās nokļūt savas grāfistes labākajā slimnīcā Pīterboro pilsētā.
Keilija pirmo reizi mūžā atradās šajās slimnīcā. Kad viņai veica USG, sieviete bija divpadsmitajā grūtniecības nedēļā, kas viņai bija jau 17. pēc kārtas. Ārsti pārbaudes laikā atklāja kaut kādu anomāliju. Sievietei nācās uzturēties stingras uzraudzības režīmā, un tieši tādēļ ārstiem izdevās nepalaist garām brīdi, kad auglim pazuda amnijs – plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem. Tas ir vistiešākais un briesmīgākais drauds bērna dzīvībai. Tajā pašā brīdī tika veikts ķeizargrieziens, lai izglābtu bērna dzīvību. Beidzot pasaulē radās bērniņš!
Mazais Redžī nu ir kļuvis par Keilijas dzīves iemeslu – vesels puika, kuram viss ir vislabākajā kārtībā. Viņš ir vesels un priecīgs bērns ar tik pat veselīgu un apburošu smaidu!
Pastāstiet par šo stāstu arī citiem lasītājiem!
Avots: ladysterritory.ru