Viņa cīnījās par savu dzīvību, neskatoties uz visiem apstākļiem: pats mazākais dzimušais bērniņš piedzimstot neelpoja un svēra kā šokolādes tāfelīte

48 gadus vecā māte Sieta un 50 gadus vecais tēvs Giridaržs saka: “Viņa vienkārši cīnījās par iespēju dzīvot zem šīs saules, neskatoties uz to, ka viņai nevajadzēja izdzīvot. Viņai izdevās – viņa mums to paveica!”

  1. Manušī piedzima 12 nedēļas pirms noteiktā dzemdību termiņa, sverot vien pāris simtus gramu.
  2. Viņas garums bija vien 22 cm, bet kājiņa nebija lielāka par viņas tēva rādītājpirksta augšējo daļu.
  3. Neskatoties uz ārstu bažām, šo bērniņu kopā ar mammu izrakstīja no slimnīcas jau pēc pus gada. Bērns ir intelektuāli attīstīts un vesels.

Grūtniecības laikā Sietai nemitīgi bija paaugstināts asinsspiediens. USG norādīja teju pilnīgu asinsrites neesamību virzienā uz bērniņa augli. Ņemot vērā kritisko situāciju, 15. jūnijā tika pieņemts lēmums veikt ķeizargriezienu – vien 28 nedēļas pēc bērniņa ieņemšanas brīža.

Pēc Manušī dzimšanas, meitenītei uzreiz tika piestiprināta mākslīgā plaušu ventilācijas sistēma un viņu aizveda uz bērnu slimnīcu “Dživanti”.

Ārsts vārdā Džangeds apgalvoja: “Kad šis bērniņš piedzima, mēs nezinājām, ko sagaidīt tālāk. Bērns no visa spēka centās elpot, tādēļ viņu uzreiz pieslēdza pie māklsīgās elpošanas sistēmas. Viņa tika turēta pie šīs sistēmas, kamēr viņas plaušas beidza savu attīstības posmu.”

“Viņu nevarēja barot tradicionālā veidā, jo viņai nebija līdz galam attīstīts gremošanas trakts. Tādēļ tika pieņemts lēmums izmantot parenterālo uzturu jeb barošanu (veids, kā bērna organismā tika ievadītas barības vielas, ievadot intravenozu infūziju, kas apiet kuņģa un zarnu trakta ceļu), kurās bija visas bērnam nepieciešamās uzturvielas, piemēram, aminoskābes, lipīdi, ogļhidrāti, minerāli, multivitamīni un mikroelementi, kas plūda pa taisno bērna asinīs. Jau pēc septiņām nedēļām meitenītei sākām dot pienu,” tā skaidro ārsts.

Tāpat viņa pārcieta asins pārliešanu, respiratoriskā sistēma uz kādu laiku atslēdzās un meitenīte gulēšanas laikā spēja elpot pati.

Medicīniskā palīdzība mazajai Manušī izmaksāja 1000000 rūpijas – nepilnus 13 tūkstošus eiro, taču slimnīca krasi samazināja ārstēšanas izmaksas, ņemot vērā ģimenes zemos ienākumus. Bērnu slimnīcas “Dživanti” dakteris Sunils Džange teica: “Mēs nolēmām glābt šī bērniņa dzīvību un nodrošināt tam nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Esam neizsakāmi priecīgi, ka viņai izdevās izcīnīt spēju dzīvot šajā pasaulē.”

  1. Mietenīte piedzimstot neelpoja, viņas āda bija papīra biezumā, visi orgāni bija līdz galam neattīstīti.
  2. Manušī tiek uzskatīta par vismazāko izdzīvojušo meitenīti Āzijas teritorijā.
  3. Meitenīte pasaulē nāca ar steidzamu ķeizargrieziena palīdzību, jo grūtniecības laikā viņas mammai sākās nopietnas komplikācijas.
  4. Medicīniskais centrs samazināja bērna dzīvības glābšanas summu, jo viņas vecākiem bija ļoti zems ienākumu līmenis.

avots

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru