“Ja mēs runājam par inflāciju, jāskatās kontekstā ar citiem rādītājiem, taču, protams, no cipariskā viedokļa mēs vairāk kā desmit gadus tik lielus skaitļus neesam redzējuši. Tādā ziņā varētu teikt, ka liels cipars, bet jāuzsver, ka jāskatās kopā ar citiem rādītājiem, piemēram, ar ienākumu kāpumu,” teic Abražuns.
Tomēr CSP eksperts saskata riskus daļai Latvijas sabiedrības: “Skatoties, ka pagājušā gada beigās bija deflācija, visdrīzāk, ka šis inflācijas kāpums noteikti neapstāsies. Ir iespējams, ka mēs vēl sasniegsim kādus pēdējā laika rekordus… Inflācijas apjoms varētu radīt problēmas mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Ja viņu ienākumi nesakrīt ar cenu sadārdzinājumu, viņiem varētu būt grūtāki dzīves apstākļi.”
2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, kā arī veselības aprūpei.