Tas notika manas māsīcas ģimenē, apmēram pirms 10 gadiem. Viņa pamatīgi sastrīdējās ar vīru (viņi dzīvoja civilā laulībā). Es neatceros iemeslu, un tas nav svarīgi.
Anna sapakoja savas lietas, un viņa ievācās pie manis vēlā rudenī. Pagāja pāris mēneši. Pēkšņi kļuva vēsāks, un Anna izvilka siltu jaku un pēkšņi aiz oderes atrada vīra dzīvokļa atslēgas, kuras viņi bija meklējuši gandrīz pirms gada. Domāju piezvanīt un atdot, bet mainīju savas domas …
Burtiski pēc dažām dienām viņai bija iespēja atriebties nežēlīgi un sievišķīgi. Anija skrēja uz tirgu, nopirka visādas garšīgas lietas un ieradās savā bijušajā dzīvesvietā.
Tātad … Ledusskapis bija diezgan tukšs. Kas bija jāpierāda … Labi, ka viņai izrādījās visa diena brīva. Viņa gatavoja boršču, taisīja cepeti, mazgāja traukus, pēc tam iznīcināja visas savas klātbūtnes pēdas (izņemot ēdienu uz plīts un pilno ledusskapi) un …
Aizgāja. Vienkārši devās prom un gaidīja rezultātu.
Astoņos vakarā ieskanējās zvans:
– Sveika, dārgā. Saki man godīgi, tā biji tu? Es neesmu sajucis prātā?
Izrādās, ka viņš atnāca mājās, automātiski piegāja pie ledusskapja, izņēma desu un alu, apsēdās pie datora … Un viņš ar šausmām apjauta, ka mājās taču viņš ir viens pats. Nevienam nav atslēgu … Vecāki ir ļoti tālu … Un uz plīts – silts ēdiens!
Atriebās. Tajā pašā laikā viņi arī salīga.
avots: vranya.net
[…] LASI VĒL: Sieviešu atriebība. Laikam pats trakākais, kas var būt… […]
[…] LASI VĒL: Sieviešu atriebība. Laikam pats trakākais, kas var būt… […]