Piecas bērnības psiholoģiskās traumas, kuras nedrīkst ignorēt

Ja tev ir nestabilas attiecības, tev pietrūkst emocionālās tuvības ar partneri, tam ir pamatots iemesls. Ir iemesls, kāpēc tu nevari pakāpties pa karjeras kāpnēm vai arī kāpēc tavs projekts neattīstās.

Šis ir sens stāsts, bet tavs ķermenis un prāts to piedzīvo katru dienu. Un tu turpini to piedzīvot atkal un atkal, jau kā pieaugušais, tas vienkārši izskatās nedaudz savādāk. Varbūt tu domā, ka bērnības trauma obligāti ir seksuāla vai fiziska vardarbība, bet tas ne vienmēr tā ir. Šeit ir tikai daži piemēri tam, kā tu to varēji piedzīvot un kas turpina tevi ietekmēt, taču tu tam nepievērs nekādu nozīmi, jo kāds tev ir teicis, ka tas nav biedējoši un ir mazsvarīgi.

LASI VĒL: Kāpēc sodu nedrīkst dzēst ar etiķi? Mūžu dzīvo, mūžu mācies

Tev bija emocionāli noslēgti vecāki vai vecāks, kurš jums neizrādīja savas mīlošās jūtas.

Kā tas izskatās dzīvē: tava mamma vai tavs tēvs neizrādīja, ka mīl tevi, varbūt speciāli tevi neapskāva un atgrūda, kad tu izdarīji kaut ko nepareizi, it kā tevi sodītu. Varbūt tavi vecāki bija labsirsdīgi pret tevi citu cilvēku klātbūtnē, bet tiklīdz jūs palikāt vieni nevēlējās tevi pat pazīt. Varbūt viņi tevi nesaprata, pat nemēģināja saprast, neatbalstīja tevi, nemierināja tevi, kad tev tas bija vajadzīgs, jo acīmredzot viņiem bija pašiem savas traumas, bet tas to īsti neattaisno. Varbūt tu bieži dzirdēji: “Man ir sava dzīve, savas pieaugušo rūpes” vai varbūt pat: “Tu biji kļūda, es nemaz negribēju bērnus.”

Vecāki no tevis prasīja pārāk daudz.

Kā tas izskatās dzīvē: varbūt tu uzaugi ar slimu vecāku un tev bija par viņu jārūpējas. Vai arī tu pārāk agri pieaugi, jo vecāki nebija mājās, vai arī tev agri bija jāsāk strādāt. Varbūt kāds no vecākiem bija alkoholiķis, tev vajadzēja viņu modināt uz darbu, vest brāļus un māsas uz skolu, kopt māju un gatavot visiem ēst. Tavi vecāki uzlika tev pārāk lielu atbildību un daudz prasību, kas tajā laikā nebija piemērotas tavam vecumam.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu