– Un es viņu vēl aktīvi ieteicu mammai! – stāsta Nadježda. – Visiem spēkiem viņu reklamēju! Redz cik atbildīga, pašaizliedzīga un nav pļāpīga. Nu, nu… Pavisam nav pļāpīga!
– Nu tad mamma viņu paņēma beigās?
– Nē… Mamma kategoriski atteicās uzreiz, pirms vairākiem gadiem, kad mēs runājām par šo tēmu. Viņa saka, kamēr vien varēs, uzkops savu dzīvokli pati u svešu cilvēku savā mājā nelaidīs ne par ko. Viņa negrib, lai viņu aprunātu un neieredzētu aiz muguras, bet katra mājkalpotājā tā darot… es vēl par viņu smējos, iedomājies? Savu Vaļu cēlu par paraugu. Viņa taču nekad un nemūžam! Nu, nu…
Tajā reizē Nadježda klusiņām nokāpa lejā , izsauca liftu un uzbrauca līdz savam stāvam. Aiz durvīm bija klusums. Valentīna, kā vienmēr, pieklājīga un smaidīga mazgāja priekšnamā spoguli. Ja pirms divām minūtēm Nadja pati nebūtu dzirdējusi viņas replikas, viņa nemūžam nekam tādam nenoticētu…
– Un ko tu darīji? Pateici viņai kaut ko?
– Pagaidām nē. Samaksāju, atvadījos, kā parasti. Nezinu, ko darīt. Piezvanīju mammai un saku, ka viņai ir taisnība! Laikam nāksies ar Valentīnu šķirties. Bet mamma saka – kāpēc šķirties? Pati taču dzīvokli nekopsi, pie labā ātri pierod. Citu mājkalpotāju meklēsi, tad tas ir kā kaķi maisā pirkt. Viņas visas ir vienādas! Visas tevi aprunās un apspriedīs, neviens ar prieku un labpatiku neberzīs svešu santehniku.
– Jā. Interesanta doma…
– Tas gan… šī vismaz uzkopj normāli, vēl pluss – pārbaudīts cilvēks. Godīga un tīrīga. Bet jaunā – viņu, pirmkārt vēl sameklēt vajag un otrkārt – vai viņa strādās tik pat labi? Nav teikts…
Un kā jūs domājiet? Kā pareizi rīkoties šajā situācijā?
Mainīt mājkalpotāju un ātri? Vai izlikties, ka neko neesi dzirdējusi, izmest to no galvas un dzīvot kā iepriekš?
Nadježdas mammai ir taisnība – visas mājkalpotājas, maigi izsakoties, nemīl savus saimniekus? Jebkura Valentīnas vietā var izrīkoties tieši tāpat?
Kā jūs domājiet?
avots: vranya.net