Meklēju labu audžuģimeni savam 13 gadus vecajam dēlam!!! Latvijas Republikas Labklājības ministrija un Jānis Reirs sola samērā labu atalgojumu (vidēji 860 eiro mēnesī), un 500 eiro vienreizējo pabalstu mājokļa iekārtošanai.
Zēns ir padevies tīri glīts, bet nu tā īpašā kopšana ”pavisam nedaudz” mani ir nogurdinājusi, jo visus 13 gadus esmu viena pati par viņu rūpējusies.
Neslēpšu, to īpašās kopšanas pabalstu mēs noēdām, nomaksājām rēķinus, pirkām medikamentus, apģērbu, (pastiprinātā kārtā, jo zēns mēdz drēbes plēst, grauzt),pa retam kādu ruma pudeli nopirku(sev, profilaksei) un droši vien, neizmantojām to naudu pēc nozīmes.
LASI VĒL: Pārģērbās par sievieti, lai mātes vietā noliktu vadītāja tiesības. Bet … še tev nu bija ?
Ko nu tur baigi slēpt, un potenciālajai audžuģimenei varu atklāt dažas sīkas nianses par zēna slimības īpatnībām. Reizēm zēns ir pati saulīte – sēž un smejās, čamdot savas čaukstošās rotaļlietas (viņš nespēlējās ar tām, jo diemžēl neredz), un šīs dienas ir mūsu laimīgās dienas. Kādreiz, kad gatavoju pusdienas, kuras nopirktas par īpašās kopšanas pabalsta naudu, gadās palaist garām ļoti svarīgu momentu – kad puika kārtīgi pieliek pamperu. Tad pusdienu smarža mēdz sajaukties ar kaku smaržu, bet tā ir vismazākā skāde, jo lielā skāde ir tā, ka zēns var to kaku izrakāt no pampera un … iesmērtēt matos, gultā, ai, nu ko tur izskaistināt – īsāk sakot – viss ir sūdos. Pusdienas paliek pusgatavotas, un es stiepju savu 13 gadus veco dēlu uz vannu. Jā, jā, stiepju, jo pats viņš nestaigā nemaz, un pacēlāju esmu redzējusi tikai filmās. Tad salīkusi 5 līkumos, mazgāju, beržu un ko tik vēl nedaru, lai bērnu nomazgātu tīru. Tikmēr, visi logi ir atvērti uz maksimumu, lai ātrāk izvēdinātu māju no ne visai tīkama aromāta, lai gan, arī pie tā ar laiku pierod.
Arī kakas uz sienām nav tā lielākā problēma, jo saņemu tak īpašās kopšanas pabalstu, un varu atļauties nopirkt jaunas tapetes.
Man šķita, ka lielākā problēma ir tā, ka zēna slimības īpatnība ir tāda, ka viņš var diennaktīm iztikt BEZ miega. Sākumā bija ļoti grūti, bet arī pie negulētām naktīm pierod (lieliska iespēja izlasīt kādu feinu grāmatu, kuru ar var nopirkt par dēla invaliditātes pabalstu). Pa šiem gadiem esmu nopirkusi ļoti daudz labu grāmatu, tikai bieži, tās lasot, acis krīt ciet. Taču, šai problēmai ir ļoti labs risinājums – vismaz 4 pamatīgi stipras expresso kafijas krūzes, puslitra tilpumā (kafija, starp citu, nomāc apetīti, un tas arī ir ļoti pozitīvi, īpaši sievietēm, kuras seko līdz savam svaram).
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
To Jolantai- varbūt labāk ievietoot bērnu kādā pansionātā? tad jau protams bērnu nauda nebūs….