No visiem pastāvošajiem mīlestības veidiem mātes mīlestība, visticamāk, ir visdziļākā un visstiprākā. Šī saikne starp māti un bērniem ir kā diedziņš, kas savieno divus ķermeņus un divas dvēseles. Mātes mīlestība ir beznosacījuma un nesavtīga.
LASI VĒL: Sēžu pie mammas slimnīcā
Kad mēs sakām, ka daba ir gudra, mēs domājam kaut ko līdzīgu savienībai starp māti un bērnu. Mātes aizsarginstinkts rodas tajā brīdī, kad viņa uzzina, ka viņas klēpī ir radusies dzīvība, un šī sajūta pieaug visu deviņu grūtniecības mēnešu laikā. Māte, lai arī vēl nav ieraudzījusi savu bērnu, jau jūt, ka viņš ir visdārgākais pasaulē.
Māte vienmēr ir motivēta, lai arī kādā situācijā viņa nenonāktu.
Daudzām no viņām ir nācies saskarties ar nelaimēm, bet viņas nepadevās, jo viņām bija jāaudzina bērni. Daudzām vajadzēja pārkārtot savu dzīvi, sākt visu no nulles un veikt milzīgu upurēšanos, lai sniegtu bērniem pašu labāko. Viņas bija gatavas un saprata, ko nozīmē būt mātei.
Mēs bieži dzirdam, ka “cieņa ir jānopelna”, ka “mīlestība ir jānopelna”, bet tas neattiecas uz mātēm.
Mātes mīlestība ir mūžīga. Tā nekur nepazūd. Tā nekad nemazinās.
Mātes izstaro drošību un patstāvību. Lai ko arī bērni nedarītu, lai arī kādas kļūdas viņi nepieļautu, māte vienmēr atbalstīs un aizsargās savus bērnus. Viņā mēs saskatām draugu, padomdevēju, palīdzīgu roku un cilvēku, kurš spēj savus bērnus mīlēt vairāk, nekā sevi pašu. Cik gan reizes neesam dzirdējuši stāstus par mātēm, kuras savu bērnu dēļ ziedoja savas dzīvības?
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
[…] […]
[…] […]
[…] […]