Rezultāts:
Tādēļ cilvēki, kuriem piemīt šīs atkārtojošās īpašības, visticamākais, ka ir arī perfekcionisti. Tas nozīmē, ka viņi nav spējīgi atslābināties un pildīt uzdevumus mierīgā tempā un režīmā, tieši tādēļ viņi ļoti bieži ir vīlušies, ja nav sasnieguši savus mērķus. Tādēļ var teikt, ka nagu graušana ir saistīta ne tikai ar nervozitāti, bet arī ar nespēju sasniegt kaut ko.
Šī ieraduma ietekme uz cilvēka veselību
Jebkuras atkārtojošās darbības organismā nav nekas labs, tādēļ arī nagu graušana neko labu patiesībā cilvēka organismam sniegt nevar. Nagu graušana atstāj gan psiholoģiskas, gan fiziskas sekas. Ja runa ir par primitīvām fiziskām problēmām:
- sāpes, iekaisuši pirkstu gali un kutikulas;
- ādas traumēšana un iespējama infekcijas ievazāšana apkārt nagam;
- palielinās iespēja iegūt dažādas baktērijas un vīrusus;
- zobu emaljas bojāšana;
- zobu rindu kropļošana;
- paša ieraduma neestētiskums.
Ja nagu graušanu var saistīt ar nemitīgu trauksmi vai stresu, tas var, iespējams, norādīt uz psiholoģiska rakstura problēmām, piemēram, obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT). Starp citu, perfekcionisms arī tiek uzskatīts par OKT riska faktoru.
Lai gan diagnoze “perfekcionists” reizēm var skanēt pat ļoti patīkami, no psiholoģiskā viedokļa tajā īsti nekā laba nav. Daudzi pētījumi perfekcionismu saista ar ļoti daudzām psiholoģiska rakstura problēmām: personības traucējumi, ēšanas traucējumi, sociālais nemiers, sociālā fobija, pastiprināta alkoholisko dzērienu vai narkotiku lietošana, kā arī klīniskā depresija. Perfekcionistiem tāpat var tikt novēroti hroniski psiholoģiskie traucējumi, kas ir paaugstināts risks dažādu sirds un asinsvadu slimību iegūšanā.
Viss, ko varam teikt noslēgumā – perfekcionisma un nagu graušanas saikne vēl ir pētāms lauciņš, kurā nepieciešami padziļināti pētījumi, lai apstādinātu šo nejauko ieradumu reizi un uz visiem laikiem.
Avots: mirkrasoty.life-nogti