Patiesa tuvība – tas ir par to, ka tu vari būt atklāts ar otru, tāpat kā ar sevi. Tas nenozīmē, ka pastāvīgi jādzīvo ar vērienu (mums laiku pa laikam ir nepieciešama vienatne un personīgā telpa), tas par to, ka kad tu esi gatavs un vēlies padalīties, otrs cilvēks noskaņojas un ir gatavs tevi uzklausīt. Ar vēlmi saprast. Ar līdzcietību. Ar atbalstu.
Viņam var būt savs viedoklis un varbūt, ka viņš pat tev nepiekrīt, bet viņš nesāks sajaukt tavu jau sajukušo prātu. Viņš pagaidīs piemērotāku brīdi un piemeklēs piemērotus vārdus, lai savu domu pateiktu, tevi neaizskarot.
Saudzīga attieksme – lūk, kas raksturē veselīgu tuvību. “Man nav jabūt mīļotā cilvēka sāpju avotam”. Vienmēr glāsti un maigums. Pat nesaskaņas – maigas.
Ja cilvēks uzdodas par skolotāju: “Redzi, tu pati esi traumēta, tev vajag kaut ko darīt ar sevi. Kliedz, krīti histērijā, dusmojies – ārstējies”, pie velna tādu skolotāju. Uzreiz.
Tas, kurš mīl, tā nepateikts, jo rēķinās ar tavām jūtām. Ja tu dusmojies, tas nozīmē, ka tev sāp, un viņš to saprot. “Viss ir labi, es tevi mīlu”.
Tas, kurš mīl, neies tur, kur dzīvo tavas ciešanas. Tāpēc, ka viņš tevi jūt, un viņam sāpēs tāpat, kā tev. Tas ir gluži kā ievainot pašam sevi. Abpusēja jušana.
Tam, kurš mīl, ir svarīgi, lai mīļotais cilvēks varētu attīstīties, varētu realizēt savus sapņus, varētu rēķināties ar sapratni un atbalstu visās dzīves situācijās.
Mīļotajam cilvēkam ir jābūt laimīgam. Tas ir veselīgu attiecību cements, ja pārī tā domā abi.
Ja kāds tevi moka, tas nozīmē, ka viņam nesāp, kad sāp tev. Tas taču ir tik acīmredzami, vai ne? Ja viņš uzkāpj tam, kas tev ir svarīgs un nevēlas uzklausīt tavu sakāmo, tas nozīmē, ka tava laime viņam neko nenozīmē. Tas taču arī ir saprotami? Ja viņš, redzot tavas jūtas, turpina tevi izaicināt uz vēl lielākām emocijām, tad, vai tas neliecina par viņa vienaldzību? Kuru viņš mīl un par ko dotajā brīdī domā?
Ja jūs nevarat komunicēt ar mīļo cilvēku tieši tāpat, kā ar sevi, tas nozīmē, ka cita mīļā cilvēka, izņemot sevi pašu, jums nav.
Avots: goroskope.net