Kā znots pārmācīja sievasmāti. Smieklīgs stāsts!

Mans draugs apprecējās, kad mācījās institūtā 3. kursā. Sieva īsta skaistule, bet ar sievasmāti gan nepaveicās. Turklāt jaunieši bija spiesti dzīvot pie viņas līdz augstskolas beigām. Puiša otrā mamma pagadījusies īsta bļaure, kā kaut kas ne tā – uzsprāga kā atombumba. Draugs stāstīja, ka dažreiz pat ausīs vati bāzis.

Lai vai kā tur nebijis, pēc lauksaimniecības institūta viņi tika nosūtīti uz kaut kādu sovhozu. Tika piešķirta mājiņa, dzīvoja visi jautri un laimīgi. Draugs ir saimniecisks vīrietis, turēja vistas, sivēnus, un vēl kādus mājlopus. Dzīvoja sveiks un vesels!

Pēc kādiem diviem gadiem saņem telegrammu no sievasmātes, kur teikts – gaidiet, es braucu! Sieva satraukusies, jau domā par uzņemšanu. Plāno nokaut pāris gaiļus, pabarot mammu ar lauku vistām. Draugs saka, kad atbrauks, tad arī nokausim, lai gaļa būtu svaiga. Sievasmāti ierodas vakarā. Uzreiz sāk ievest savu kārtību. Draugam atausa atmiņā pagātnes notikumi, tāpēc viņš pa nakti izkala viltīgu plānu.

LASI VĒL: 

“Dēls līdz altārim, bet meita – līdz mūža galam”- ..
Reiz es ieraudzīju, kā mana vīramāte balina virtuves dvieļus! Tagad vienmēr izmantoju šo noslēpumu!
Šī garšīgā liellopu aknu recepte man ir no vīramātes. Saku viņai lielu paldies par to!

Pusčetros no rīta sieva taisījās uz rīta maiņu, viņa fermā bija darbu vadītāja. Kopā ar viņu arī sievasmāte piecēlusies, bet draugs vēl guļ – viņam uz darbu tikai astoņos.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

Pievienot komentāru