Skatos uz sievietēm, kurām jau ir pieaugušas meitas, un jūtu, kā mani pārņem baltā skaudība! – stāsta pensionāre Ieva Ķēniņa. – Meitas viņām regulāri zvana, aicina ciemos, atved mazbērnus!
Manai kaimiņienei ir divas meitas, viņai vispār nav laika skumt. Viņa ir meitu ģimenēs, pēc pilnas programmas, te pie vienas, te pie otras meitas! Staigājas ar mazbērniem, ņem līdzi viņus uz vasarnīcu. Znoti brauc ciemos, pastāvīgi palīdz. Mēbeles pārkārtot, produktus atvest, filmas lejupielādēt – nav nekādu problēmu!…
Ķēniņas kundze, bet, kas jums par problēmu? – Man ir dēls! Atceros, vecmāmiņa teica – ak, tu nabadzīte, piedzima Tev puišelis! Vajadzēja meitu! Dēls, viņa teica, ir līdz altārim, bet meita – līdz galam! Tad es par to tikai pasmējos…Teicu vecmāmiņai, ka ir dažādi dēli un meitas, ka tas viss no audzināšanas atkarīgs, tas ir, no vecākiem. Ja bērnam atdod sirdi un dvēseli, tad to pašu arī saņem pretī..Un tagad pati guvu rūgtu pieredzi: vecmāmiņai bija taisnība! Dēli – sveši bērni! Lai kā viņus arī audzinātu, kā mācītu – viss tikai “līdz altārim”!
Ķēniņas kundze, velti jūs tā sakāt! Jums taču ir lielisks dēls. Veiksmīgs, patstāvīgs, kārtīgs – tieši, kā vajag! – Ehh, kam tikai vajag…Dēls nesen apprecējās, un es par viņu ļoti priecājos. Meitene laba, jauniņa, pēdējā kursa studente. Un, ko tu domā? Tā labā, jauniņā divu gadu laikā mūs izšķīra. Dēls tagad ir pilnībā viņas ģimenē! Anna Bērziņas kundze šo, Anna Bērziņas kundze to, gan aizved viņu, gan atved…Anna Bērziņa – tā ir sievasmāte, vedeklas māte, nu, saproti.. Dēls vēl arī apvainojas, ka nepalīdzu viņam un viņa jaunajai sievai. Man ir dzīvoklis, maziņš, vienistabu, es to nopirku īsi pirms pensijas, tagad izīrēju. Bet dēls, izrādās, agrāk domāju, ka es viņu tur ar sievu ielaidīšu dzīvot, kamēr viņi sakrās savējam…
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu