Darbi pavasarī, vasarā un rudenī
Jaunie ķiršu koki ir jāapkopj no stādīšanas brīža, nepieciešams mulčot vietu ap stumbru ar kompostu, puvušām zāģu skaidām. Mulša veicina mitruma noturību, novērš zemainas garozas veidošanos, uzlabo skābekļa piekļuvi saknēm.
Pirmajos divos gados mēslojumi netiek likti, ja ķirši tikuši mēsloti iestādīšanas brīdī pastāvīgajā vietā. Ja tie slikti aug (mazāk par 0.3 metriem), tad rudenī piebarojiet ar superfosfātu. Jaunajiem iestādītajiem kokiem nepieciešama periodiska augsnes irdināšana (ja nav mulča), nezāļu izravēšana, laistīšana.
LASI VĒL: Lūk, ar ko jāapkaisa tomāti, lai būtu bagātīga raža. Un nekādas ķimikālijas!
Kad ķirši jau sāk ražot ogas, tad rūpes par kokiem mainās. Aktīvajā zaru, ziedēšanas un augļnesības laikā ķirši ir jālaista, laistīšanas daudzums tiek rēķināts 3 – 4 spaiņi ūdens uz vienu ķirša koku. Pēdējās septembra dienās tiek veikta īpaši intensīva laistīšana (5 – 6 spaiņi ūdens uz koku). Ja ir lietaina vasara, tad ķiršu kokus nelaista, rudenī dod tikai nepieciešamo piebarojumu (fosforu, kāliju).
Daudzus dārzkopjus uztrauc jautājums, ar ko piebarot ķiršus pavasarī, ja augs ir pieaudzis? Pirmo piebarošanu veic agrā pavasarī līdz ziedēšanas sākumam, izmantojot kalcija nitrātu (2 ēdamkarotes) vai urīnvielu (50 – 70 gramus), izber ap stumbru un uzrušina. Mēslošana veicina aktīvu koka augšanu, labu ziedēšanu.
Ziedēšanas laikā ķiršus piebaro ar minerālu kompozīcijām, kas satur slāpekli. Šajā brīdī jāizmanto organiskais mēslojums (govs mēsli, putnu mēsli). Rūpes par ķiršiem pēc ziedēšanas ( pēc 7 – 10 dienām) notiek ar urīnvielas apsmidzināšanu (40 grami uz 10 litriem ūdens), pēc 14 dienām procedūru atkārtojot. Lapotnes apsmidzināšana uzlabo augu barošanos, pozitīvi ietekmē olnīcu saglabāšanu līdz beidzamajai ogu nobriešanai.
Pēc ražas novākšanas vasarā veic apstrādi pret kaitēkļiem un slimību izplatīšanos. Vasarā īpaši bīstama ir ķiršu lapu puve, kurai var pretoties, apstrādājot ķiršu kokus ar bordo šķidrumu ( 1 % -u šķīdumu), ja spēcīga slimības izplatība, tad apsmidzināšanu atkārto pēc 21 dienas. Beidzamā apsmidzināšana tiek veikta pirmajos septembra datumos. Dārzkopju uzdevums vasarā ir saglabāt lapas uz kokiem, lai koks labi pārziemotu.
LASI VĒL: Ļoti svarīgs atklājums: Austrālijā atrastas ogas kas iznīcina vēža šūnas!
Ķiršu koka sagatave ziemai sākas rudenī, nepieciešams veikt apgriešanu, piebarot, veikt profilaksi. Ķiršu koks jāapgriež mierīgajā periodā, līdz pirmajām salnām. Atkarībā no atrašanās vietas, griešanas laiks sākas no septembra vidus un beidzas novembra beigās. Tiek novākti slimie, bojātie, sausie zari, griezuma vieta tiek kārtīgi apstrādāta ar dārza smēri.
Rudenī visi ievainojumi, plaisas tiek iztīrītas un apstrādātas. Koku stumbri tiek attīrīti no nokritušajām lapām, uzirdināta augsne. Ķiršu koks uz ziemas periodu ir jāpiebaro, tiek veidots mēslojums uz fosfora un kālija bāzes, slāpekļa piebarošanu rudens periodā neizmanto. Kā laba papildus aizsardzība no grauzējiem ziemas periodā ir stumbra balināšana (smērei var pievienot mālus vai deviņvīru spēku).
Ja jūs zināt, kā rūpēties par ķiršiem, tad šis brīnišķīgais koks noteikti iepriecinās nākošajā sezonā savus saimniekus: pavasarī ar sniegbaltiem ziediem un burvīgu aromātu, bet vasarā – ar garšīgu, skaistu ogu ražu.
Avots: vrutmilife.com