Jo tālāk no vecākiem, jo stiprāka mīlestība?

Jūlija domāja, ka paliks vieglāk, kad apprecēsies jaunākais vīra brālis. Varbūt tad, kaut mazliet vīramāte savu uzmanību pārslēgs uz jaunāko vedeklu. Bet kur nu!

– Viņa nepārtraukti salīdzina mani ar kādu, — mums draudzenēm, žēlojās 27gadīgā Jūlija — tad meitiņa viņai gatavo labāk, tad kaimiņienes vedekla ar mazdēlu vairāk noņemas un viņā savos 3 gados pazīst gandrīz vai visus burtus. Bet es, viņasprāt, viņas mazmeitu pievēršu maz uzmanības un sainmiece no manis ne visai.

Mēs, draudzenes, izsakām līdzjūtību un saprotam situāciju. Jo vairāk tāpēc, ka Jūlijai ar vīru maigi izsakoties “paveicies” dzīvo jau 2 gadus ar vīramāti. Jaunā ģimene paņēma hipotēkāro kredītu, bet nelaime tāda, ka dzīvoklis vēl nebija pabeigts. Un šādu mājokļa pirkšanas variantu arī bija ieteikusi vīramāte.

– Tā ir ievērojami lētāk, — viņa teica uzreiz pēc kāzām — priekš kam pārmaksāt. Protams, būs mazliet jāuzgaida, toties būs ekonomija.

Tas “mazliet” pārvērtās divos gados un tas vēl nav galīgs rezultāts, jo māja vēl nav nodota ekspluatācijā. Runāt vīramātei pretī negribējās, jo viņa jauniem deva daļu naudas pirmajai iemaksai, tā pat kā kā arī Jūlijas vecāki.

Bet pēc tam, kad Jūlija aizgājā dekrēta atvaļinājumā, dzīvot īrētā dzīvoklī un atlikt naudu jaunām mēbelēm un visam pārējam, ģimenei vairs nebija pa kabatai. Un vīramāte un piedāvāja dzīvot kopā ar viņu.

Te arī sākās, — teica Juļa, — visa dzīve kopējā virtuvē. Līdz šim bija normālas attiecības. Bet pats trakākais, ka viņas meitiņai, mana vīramāsa, apprecējās un aizbrauca dzīvot pie vīra aiz trejdeviņiem kalniem. Un kā vīramāte varēja zināt, kā viņa gatavo un kāda viņa ir saimniece, mans vīrs stāstīja, ka viņa nav varējusi pat pelmeņus sev uzvārīt, kamēr dzīvoju kopā ar mammu.

Vīra brālis kopā ar sievu, dzīvo pie sievas vecākiem blakus kāpnēs, vīramāte pie viņiem gandrīz vai nieiet staigā, viņi paši ļoti reti ienāk pie mums, — turpināja savu skumjo runu Juļa, — tomēr jaunākā vedekla vīramātei ir tā labākā. Un atkal man acīs bāž viņas talantus.

– Viņa tāpēc tā uzvedas, — mūsu sarunai pievienojas draudzene Ļena, kas nesen apprecējās un dzīvo 500 kilometru attālumā no savas vīramātes, — jo lielāks attālums, jo stiprāka mīlestība. Bet tu arī nepadodies. Viņa tevi salīdzina un tu salīdzini. Norādi viņai uz citām vīramātēm.

– Un uz kādām? — gandrīz vai ievaidējusies pajautāja Juļa.

– Nu kaut uz manu, Olga Ivanovna, zelts, ne sieviete, — ierosināja Ļena enerģiski, — brauc ar mašīnu, atvēra savu manikīra salonu, un ar kādiem ēdieniem viņa mūs cienā, mmm…

Vienmēr gribas zināt, turpinājumu? Nu tad tā… Jūlijas ģimenē iestājies miers un klusums. Viņu māju beidzot nodeva ekspluatācijā un aptuveni pēc gada, pēc šīs sarunas, viņa ar vīru un meitiņu pārcēlās no vīramātes uz savu dzīvokli.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru