Savā Facebook prifilā, žurnāliste Inga Sriņģe raksta:
Kad “Panorāmas” kolēģi mūsu kopējā izglītības sižetu un rakstu sērijā rādīja piemēru no Somijas, kur bērni matemātiku devās mācīties uz pārtikas veikalu, skatītāji bija sajūsmā.
Arī šādi var mācīt? Jā, var. “Re:Baltica” pētījumos ar datiem parādījām, ka mazākās skolās (pārsvarā lauku) bērnu sekmju līmenis atpaliek par gadu no lielajām skolām (pārsvarā pilsētu). Mūsu izglītības sistēma ražo viduvējības. Mēs liekam iekalt no galvas formulas, bet bērni bezspēcībā nolaiž rokas, kad ierauga teksta uzdevumu. Mēs uzturam pustukšas skolas, kas pilda sociālās funkcijas un uztur pie dzīvības vietējo pagastu, bet neiedod galveno – labu izglītību. Līdz ar to ražojam nākamos strādniekus Īrijai, Vācijai un Zviedrijai.
Jaunais izglītības saturs, pie kā jau vairāk kā gadu strādā atzīti jomas eksperti – Zane Oliņa, Dace Namsone, Vjačeslavs Kaščejevs, Mārcis Auziņš utt. – paredz būtiskas izmaiņas. Bērniem nevis liks iekalt matemātikas formulas, bet gan mācīs izmantot šīs zināšanas dzīvē, piemēram, aizejot, uz veikalu. Lai to izdarītu, jāatceļ tādas prasības, kā mācību stundas maksimālais garums, vai arī obligātie izglītības standarti. Daudz vairāk brīvības tiks dots skolai un skolotājiem.
Lai šo realizētu, Saeimai līdz vasaras brīvlaikam jāpieņem grozījumi divos likumos, lai ar septembri šīs jaunās mācību metodes varētu uzsākt bērnu dārzos un 1.klasē. Šobrīd reforma draud izgāzties vēl neiesākusies. Un tam ir vairāki iemesli.
Turpinājumu lasi nākošajā lapā