Ralija Džeksone no Austrālijas tajā dienā bija pie stūres. Automašīnas aizmugurējā sēdeklī bija ērti iekārtojušies bērni: 9-gadīgā Šeina un gadu vecais Džeksons. Pagriezusies pret bērniem, viņa smaidīja. Pēc sekundes, lielā ātrumā ģimene ietriecās automašīnā, pie kuras stūres bija 18-gadīga meitene.
Mātei un meitās izdevās tik sveikā bez nopietniem savainojumiem. Bet mazulis Džeksons nekustīgs gulēja savā auto krēsliņā. ”Izvelkot dēlu no mašīnas, es sajutu, ka viņa spranda ir salauzta” – atceras Ralija. Mazulis bija burtiski palicis bez galvas no iekšpuses, skriemeļi tika salauzti. Bet viņš bija dzīvs! Par laimi viņu izdevās dzīvu nogādāt Melburnas slimnīcā.
Ķirurgs Džefs Askins vēl nekad nebija saskāries ar tādiem gadījumiem: ”Bērni parasti neizdzīvo ar tādiem savainojumiem. Bieži viņiem pat neizdodas ieelpot.” Bet pēc sestās operācijas ārstam izdevās savienot skriemeļus ar stieples un puisēna ribas gabaliņu.
Astoņas nedēļas zēnam nācās nēsāt metālisku konstrukciju, kas viņam palīdzēja ātrāk atlabt. Ārstu meistarība un veselais organisms spēja paveikt brīnumu. Pat ar visu fiksatoru zēns turpināja smaidīt, skraidīt pa visu slimnīcu un iepriecinot slimnīcas personālu. ”Nevaram vien izteikt savu pateicību. Tas ir īsts brīnums!” – saka zēna vecāki.
Neparasts stāsts. Vienkārši zinātniskā fantastika! Mūsu ķermenis, kurš brīžiem liekas tik trausls, ir īsts brīnums! Vai ne?
Avots: g8ozd.ru
WOW !!! Man ir visas lietas kas minētas, tikai man nav pēdejais.
Es neesmu vienīgais bērns ģimenē, bet pārejais viss sakrīt.
Vau. Paldies zvaigžņu_tulks par šo 🙂
Tagad daudz ko saprotu par sevi vairāk.