Par godu Mātes dienai Andželina Džolija uzrakstīja vēl vienu sleju laikrakstam The New York Times. Mēs jums parādīsim dažus fragmentus:
“Mātes diena ir grūta diena tiem, kuri ir zaudējuši savu māti, bet šogad jo īpaši, jo īpaši koronavīrusa dēļ. Tik daudzi cilvēki pēkšņi ir zaudējuši savus vecākus, nedrīkstēdami atrasties blakus, bez iespējas par viņiem parūpēties un atdot to mīlestību, ko vecāki ir devuši.
LASI VĒL: Bērns piedzima ar pārsteidzošu dzimumzīmi, it kā pats Dievs būtu noskūpstījis bērnu uz pieres
Andželīnas mamma stāvoklī ar viņu.
Es pazaudēju māti, kad man bija 31 gads. Atskatoties uz to laiku, es redzu, kā viņas nāve mani ir mainījusi. Tas nebija pēkšņi, bet tik daudz kas ir mainījies manī iekšēji. Pazaudēt mammas mīlestību un siltumu, viņas mīļos apskāvienus – tas ir tā, it kā kāds no tevis noplēsis aizsargājošo segu. Pēc mātes nāves es uztaisīju nelielu tetovējumu uz labās rokas, apzinoties, ka tetovējumi uz rokām ar laiku izdziest. Citiem tas izskatās kā burts “M”, bet tas nebija tāds “M” kā no viņas vārda Maršelīna. Tas bija “W” no vārda “Winter” – dziesmas “Rolling Stones”, kuru viņa man dziedāja, kad es biju maza, un kuru es mīlēju. Un brīdī kad skanēja vārdi “Es gribu tevi ietīt manā mētelī” viņa apsedza mani ar segu un apskāva mani.
Es mīlēju savu māti. Viņa mīlēja justies dzīva. Viņa mīlēja smieties. Kad jutos slikti, viņa slēdza šīs liktenīgās dziesmas un man atgādināja par uguntiņu iekšpusē. Viena no manām agrākajām atmiņām par viņu bija tas, kā viņa aizdedzina sveces, saliek tās pa visu māju par godu Bītlu albumam, naktī, kad Džons Lenons tika nogalināts. Viņai bija ļoti skumji, ka viņas māte nomira. Kad mans tēvs uzsāka dēku, tas mainīja viņas dzīvi. Tas sabojāja viņas sapni par ģimenes dzīvi, bet viņai joprojām patika būt par mammu. Viņas sapņi par aktiermākslas karjeru sabruka, kad 26 gadu vecumā viņai jau bija divi bērni un slavens bijušais, kurš uz viņas dzīvi meta lielu ēnu. Pēc mātes nāves es atradu video ar viņu nelielā īsfilmā. Viņa bija laba. Tas bija viss, ko viņa varēja. Pirms nāves viņa man teica, ka sapņi var mainīt formu. Viņas sapnis par aktrises karjeru patiesībā bija viņas mātes sapnis un vēlāk viņa cerēja, ka tas būs mans sapnis. Es domāju, cik gan daudzām sievietēm tā ir bijis, kuru sapņi ir piepildījušies tikai cauri paaudzēm.
Klausoties šodien “Winter”, es saprotu, cik mātei, iespējams, bija vientuļi un biedējoši, taču cik izlēmīga viņa bija cīņā, lai ar bērniem viss būtu kārtībā. Un, kad “W” izdzisa no manas rokas, tā pazuda arī māju sajūta un aizsardzība. Dzīvē ir daudz līkloču. Man arī bija savi zaudējumi, es redzēju, kā dzīve aiziet citā virzienā un tas ir daudz sāpīgāk, nekā es iedomājos.
LASI VĒL: Kāpēc jums nevajadzētu atstāt automašīnā ūdens pudeli?
Bet tagad, kad arī manas meitas aug, kad es jau slikti atceros sevi kā meitu, es atkal no jauna atklāju savu māti un viņas garu. Viņa bija meitene, kas mīlēja dejot visu nakti un mīlēja rokenrolu. Viņa bija sieviete, kura mīlēja pat pēc zaudējuma un nekad nezaudēja cieņu un smaidu. Tagad es zinu, kā ir būt vienai un ietīt mētelī tos, kurus mīlu. Un es zinu, kā ir izjust milzīgu pateicības sajūtu par to, ka es esmu pietiekami stipra, lai meitas būtu drošībā un siltumā. Kad tavā dzīvē parādās bērni, viņi momentāli un uz visiem laikiem kļūst par pirmajiem, un svarīgākajiem. Es sapratu, ka mamma ir visspēcīgākā persona uz zemes. Viņas ādas maigums ir maldinošs. Viņa ir spēks, kuru virza mīlestība un ziedošanās.
[…] Džolija: Tagad es saprotu, cik vientuļi un biedējoši bija manai mammai […]