Smadzenes ir jāattīsta un jābaro. Visas mūsu domas, darbības, sarežģītu uzdevumu risināšana un dziļas pārdomas atstāj pēdas mūsu smadzenēs. “Nekas nevar aizstāt to, ko bērni saņem no paši savas, brīvas un neatkarīgas domāšanas, kad viņi pēta fizisko pasauli un saskaras ar kaut ko jaunu” – apgalvo britu psiholoģijas profesore Tanja Bīrone.
Tu būsi šokēts, bet kopš 1970. gada bērnu aktivitātes rādiuss (telpa ap māju, kurā bērni brīvi pēta apkārtējo pasauli) ir samazinājies par 90 %! Pasaule ir samazinājusies līdz viedtālruņa ekrānam. Bērni ir aizmirsuši un, kas ir vēl sliktāk, vienkārši nezina, kā tas ir – skriet lietū, palaist kuģīšus ūdenī, kāpelēt pa kokiem vai arī vienkārši sarunāties vienam ar otru. Viņi stundām sēž, degunus iebāzuši savos viedtālruņos. Bet viņiem vajag attīstīt savus muskuļus, zināt par riskiem, kurus tiem ir sagatavojusi pasaule, un vienkārši darboties kopā ar saviem draugiem. “Pārsteidzoši, cik ātri izveidojusies pilnīgi jauns vides veids, kur netiek stimulēta garša, tauste un redze, kur lielāko daļu laika mēs sēžam pie ekrāniem, un nevis pastaigājamies svaigā gaisā un nepavadām laiku, sarunājoties aci pret aci” – stāsta Sjūzena Grinfīlda. Mums noteikti ir, par ko satraukties.
Smadzenes veidojas tad, kad ir iekšējie stimuli un, jo to ir vairāk – jo labāk smadzenēm. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bērni pētītu pasauli fiziski, bet ne virtuāli. Tas augošajām smadzenēm ir vajadzīgs tieši tāpat, kā bija vajadzīgs pirms tūkstotis gadiem.
Tāpat bērnam ir vajadzīgs veselīgs un pilnvērtīgs miegs. Bet mūsdienu bērni nav spējīgi iziet no Interneta dzīlēm un atrauties no datorspēlēm. Tas stipri samazina viņu miega ilgumu un izraisa traucējumus. Par kādu attīstību šeit varam runāt, kad tu esi noguris un tev sāp galva, bet skolas uzdevumi nekādi nelien galvā?!
Tu jautāsi, kā gan digitālās tehnoloģijas var izmainīt bērna smadzenes? Pirmkārt, iekšējo stimulu daudzums aprobežojās vienveidīgas laika pavadīšanas Internetā dēļ. Bērns nesaņem viņam nepieciešamo pieredzi, lai attīstītu pietiekoši svarīgus smadzeņu apgabalus, kas atbild par līdzjūtību, paškontroli, lēmumu pieņemšanu…Un tas, kas nestrādā, atmirst. Jo cilvēkam, kurš vairs nestaigā, atrofējas kājas! Bērni nav pieraduši atcerēties informāciju – viņiem vienkāršāk ir visu atrast meklēšanas sistēmās. Lūk arī sākas problēmas ar atmiņu. Viņi to vienkārši netrenē.
Domā, ka bērni pateicoties Internetam ir kļuvuši daudz gudrāki? Bet, vai tu zini, ka tagadējie vienpadsmitgadnieki pilda uzdevumus līmenī, kādu pirms 30 gadiem parādīja astoņ vai deviņgadnieki? Pētījumi atzīmē, ka viens no galvenajiem iemesliem ir dzīve virtuālajā pasaulē.
“Man bail, ka digitālās tehnoloģijas infantilizēs smadzenes, pārvēršot tās līdzīgas mazu bērnu smadzenēm, kurus piesaista žūžojošas skaņas un spilgta gaisma, kas nespēj koncentrēt uzmanību un dzīvo tagadnē” – saka Sjūzena Grinfīlda.
Bet tu vēl vari glābt savus bērnus! Pietiek vienkārši ierobežot visu iespējamo ierīču lietošanas laiku. Tu būsi pārsteigts, bet Stīvs Džobss, digitālās industrijas guru, tieši tā arī darīja. Viņa bērni vispār nelietoja I-pad, bet citas ierīces pa nakti un brīvdienās lietot bija aizliegts.
Kriss Andersons, galvenais amerikāņu žurnāla “Wired” redaktors, viens no 3D Robotics dibinātājiem, arī ierobežo saviem bērniem ierīču lietošanas laiku. Andersona likums – nekādu ekrānu un ierīču guļamistabā! “Es, kā neviens cits, redzu briesmas, kādas rada pārlieku liela aizraušanās ar Internetu. Es pats esmu saskāries ar šo problēmu un nevēlos, lai tādas pašas problēmas būtu maniem bērniem”.
LASI VĒL: Visbīstamākās tautas metodes saaukstēšanās ārstēšanai
Sociālo tīklu Blogger un Twitter radītāja dēli var lietot savas planšetes un viedtālruņus ne ilgāk par 1 stundu dienā, bet OutCast Agency direktors ierobežo ierīču lietošanu mājās ar 30 minūtēm dienā. Viņa jaunākajiem bērniem nemaz nav nekādu ierīču.
Lūk, tev arī atbilde uz jautājumu “kas ir jādara?”. Parūpējies par augošo paaudzi. Padomā, kāda būs viņu nākotne pēc 10 – 20 gadiem, ja jau šodien tie pusi dienas pavada pie savu supermoderno ierīču ekrāniem.