Mūsdienās visa pasaule ir aizrāvusies ar ierīcēm: viedtālruņiem, planšetēm un citu digitālo tehniku. Kopā ar tām pasaulē nonāk digitālās plānprātības vīruss. Tas nav joks, tā ir diagnoze. 2007. gadā speciālisti atzīmēja, ka ar katru gadu arvien vairāk bērnu – digitālās paaudzes pārstāvji – cieš no uzmanības traucējumiem, atmiņas zuduma, zemu paškontroles līmeni, kognitīviem traucējumiem, depresiju. Pētījumi liecina, ka digitālās paaudzes pārstāvju smadzenēs tiek novērotas izmaiņas, kas līdzīgas tām, kas parādās pēc galvaskausa-smadzeņu traumas vai arī agrīnā demencijas stadija – plānprātība, kas parasti attīstās vecumdienās.
Tam ir grūti noticēt, bet vidējais statistiskais septiņgadīgs eiropietis jau pie ekrāniem ir pavadījis vairāk kā gadu no savas dzīves (pa 24 stundām diennaktī), bet 18-gadīgs – vairāk nekā četrus gadus!
Gribi teikt, ka tagad ir pavisam savādāki bērni? Jā, bērni ir savādāki, bet smadzenes ir tās pašas, kādas bija cilvēkam pirms tūkstošiem gadu, – 100 miljardi neironu, no kuriem katrs ir saistīts ar desmitiem tūkstošu sev līdzīgo.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā