Covid-19 izraisītās sociālekonomiskās blaknes šobrīd ir skārušas teju ikvienu tautsaimniecības nozari, tostarp būvniecību. Tiesa ne tik smagi kā, piemēram, apkalpojošo sfēru vai tūrismu, kur dīkstāves dēļ kolektīvā atlaišana daudzos uzņēmumos ir kļuvusi par ikdienu.
Darbs būvniecībā nav apstājies, lai gan arī šajā nozarē uzņēmumi cenšas pārgrupēties un meklē iespējas pielāgoties jaunajai realitātei, kas prasa laiku, jaunas iemaņas un paradumu maiņu kā vadības, tā darbinieku līmenī. Tikai rīkojoties ar vēsu prātu, bez histērijas un paranojas, sperot pārdomātus, pragmatiskus un metodiskus soļus, būvniecības nozarei šo krīzi izdosies pārvarēt bez smagām sekām.
“Pastāvēs, kas pārvērtīsies” arī būvniecībā
Nenoliedzami Covid-19 ir radījis neziņu, izbīli un ienesis izmaiņas kā darba vidē, tā sadzīves ritmā, tomēr darbs būvobjektos nav pārtraukts. Pašreizējie apstākļi to neparedz, lai gan pieprasa ievērojamu pašdisciplīnu. Gluži tāpat kā citās nozarēs, arī būvniecībā ikvienam atbildīgam darba devējam ir jānodrošina savi un apakšuzņēmēju darbinieki, kuri strādā objektos, ne tikai ar visiem nepieciešamajiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet arī ar skaidrām un viegli uztveramām instrukcijām, kas jāievēro, ierodoties būvobjektos un strādājot tajos ik dienu. Pozitīvi, ka apzinoties situācijas nopietnību un saprotot, ka tikai tā varam pasargāt sevi un līdzcilvēkus, darbinieki šos noteikumus ievēro teju ar militāru disciplīnu.
Paralēli daudzu būvuzņēmumu, tostarp “Velve”, administrācijas lielākā daļa strādā attālināti un darba kvalitāte no tā būtiski nav mainījusies. Protams, ka gan darba devējam, gan darbiniekam jāņem vērā jaunie darba apstākļi. Vadītājiem jāatceras, ka šobrīd vismaz vienam vecākam ir jāuzrauga bērnu tālmācību process un vienlaikus jāveic profesionālie pienākumi, kas var ievērojami palielināt stresa līmeni. Tādēļ darbiniekam jārada drošības sajūta, ka, strādājot no mājām, attālināti, katram ir tiesības uz brīdi sev atpūtai, pusdienām, pastaigai svaigā gaisā. Būtiski, lai abas puses uzturētu tiešo komunikāciju par darbu statusu vai izmaiņām darba gaitā, kā arī vadītājs un darbinieks savstarpēji uzticētos un būtu pārliecināti, ka plānotie darbi tiks padarīti kvalitatīvi un savlaicīgi. Šīs trīs nedēļas likušas ikvienam, arī būvniecības uzņēmumiem, piemēroties jaunajai darba realitātei, un tieši tas, cik labi tas izdevies, būs Latvijas ekonomikas galvenais balsts turpmākajās nedēļās vai pat mēnešos.
Krīzes apstākļos valsts loma īpaši būtiska
Būvniecības procesu šobrīd, gluži kā tas bijis līdz šim, virza divi spēki (pašreiz potenciālie bremzētājspēki) – pasūtītājs, kuram objekts ir nepieciešams biznesa plāna realizācijai un paredzamā finansējuma vadībai, un izpildītājs, kurš ir uzņēmies saistības šo objektu realizēt, pakļaujot sevi kalkulētiem riskiem un ar cerību šo objektu realizēt ar peļņu. Diemžēl pašlaik būvniecības nozare ir apzinātā, tomēr līdz galam neparedzamā riska vidē, kas liedz strādāt kā ierasts. Pašreiz ir īpaši svarīgi turpināt darbus būvobjektos, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Tās ir tik nozīmīgas darba vietas, ieņēmumi un atslogs valsts sociālajam budžetam. Šajā mirklī valsts kā pasūtītāja loma ir īpaši būtiska, lai saglabātu ražošanas nozari funkcionējošu. Atkārtošos un uzsvēršu, ka saglabāt funkcionalitāti nevar ar direktīvām un norādēm vien. Tā ir katra indivīda atbildība, izpratne un zināšanas. Tā ir komunikācija ar darbiniekiem un cilvēkiem visos līmeņos, ar domu pasargāt darbspējīgos pēc iespējas ilgāk. Mēs,uzņēmēji, ieguldām informatīvajā un finanšu telpā, lai maksimāli samazinātu vīrusa negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Paredzam, ka valsts dara līdzīgi un pat vairāk, lai atbildīgās institūcijas spētu būvniecības nozari nodrošināt ar tai paredzēto finansējumu un darbspējīgu profesionāļu skaitu, kuri, piemēram, apstiprinās projektus, izsniegs būvatļaujas, pieņems objektus ekspluatācijā utt.
Privātos pasūtītājus biedē neziņa
“Velve” kā ģenerāluzņēmējs šobrīd veic darbus kā valsts, tā arī privātā pasūtītāja objektos. Tie ir ļoti dažādi objekti gan pēc savas attīstības fāzes, gan būvobjekta tipa. Tas, ko šobrīd redzam no privāto pasūtītāju puses, ir skepse un bažas, vai ārkārtas stāvoklis valstī būs īslaicīgs. Tādēļ samazinās jaunu objektu nonākšana tirgū. Tāpat jaunu nekustamā īpašuma objektu attīstību kavē bažas par iedzīvotāju
kopējo nodarbinātību un maksātspēju. Te gan vēlreiz jāatgādina, ka tā ir katra indivīda atbildība un pašdisciplīna, kas vai nu nodrošinās īsu Covid-19 izplatības ierobežojumu laiku, ātru pāreju uz normālu ikdienas režīmu, vai tieši pretēji – iestieps karantīnu mēnešu garumā.
Ārējā faktoru ietekme – nenovēršama
Latvijas ekonomika balstās pakalpojumos. Importējam preces vairāk kā saražojam, un katrs būvobjekts ir atkarīgs no dažāda veida būvkonstrukciju izgatavošanas šeit vai ārzemēs. Vairums apdares materiālu tiek importēts. Šo preču pieejamība pašreizējos apstākļos ir papildu risks. Samazinot ražošanas jaudas rūpnīcās vai tās pilnīgi slēdzot, ierobežojot kravu pārvadājumus, agri vai vēlu Latvijas būvnieki būs spiesti apturēt darbus būvobjektos. Tas attiecas uz pilnīgi visiem nozares dalībniekiem Latvijā. Jo svarīgāk ir spēt funkcionēt pēc iespējas efektīvāk un pēc iespējas ilgāk. Iespējams, ka ir pieļaujamas atkāpes un grozījumi noslēgtajos līgumos un specifikācijās (bet ne uz drošības kompromisa rēķina), lai neapstādinātu darbus. Tas speciālistiem vēl ir jāvērtē.
Lūkojoties uz nozari kopumā, jāteic, ka šī brīža situācijā visvairāk cieš tie pašmāju būvuzņēmumi, kuri īsteno apjomīgus projektus ārzemēs, jo plašie pārrobežu pārvietošanās ierobežojumi rada darbaspēka problēmas objektos. Tajā pašā laikā uzņēmumiem ar pašmāju pasūtījumu portfeli pašlaik vēl nedraud darbu kavējumi darbinieku trūkuma vai materiālu piegāžu dēļ. Latvijā gan valsts, gan privātais sektors kā pasūtītājs turpina darbu kā līdz šim. To apliecina arī fakts, ka, piemēram, turpinās Vidzemes šosejas remonta darbi posmā Vanga – Sēnīte.