Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aģentūrai LETA paustā nostāja par to, ka atklātie balsojumi Saeimā ir tikai darbības imitācija, rada zināmu neizpratni. Latvijas pilsoņiem ir tiesības zināt ? kā viņu vārdā rīkojas 100 Saeimā ievēlētie deputāti, tautas pārstāvji.
Viena no demokrātijas pamatiezīmēm ir caurspīdība un atklātums. Atklāts balsojums sekmētu kvalitatīvu Valsts prezidenta ievēlēšanu.
Edvards Smiltēns, Latvijas Reģionu Apvienības ministru prezidenta amata kandidāts, 12.Saeimas deputāts: “Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kas Latvijā joprojām tiek ievēlēta aizklātā, no sabiedrības acīm slēptā balsojumā. Atklātas vēlēšanas ir garants tam, ka valsts augstākā amatpersona, beidzot tiktu ievēlēta godīgā, pārskatāmā balsojumā, bez politiskas tirgošanas par kandidātiem, kā tas bijis līdz šim. LRA ir panākuši atklāta balsojuma grozījumu virzību Saeimā!
Vējoņa kungs min, ka ar atklātiem balsojumiem notiek manipulācijas, tāpēc tas neveicina atklātību. Tajā pašā laikā viņš piebilst, ka atklātu balsojumu gadījumos politiķiem jābūt godīgiem pret saviem vēlētājiem un jāatklāj, kā tie balsojuši, ja kāds to vaicā. Diemžēl šis apgalvojums nevieš skaidrību Vējoņa kunga nostājā. Tajā skaidri iezīmējas pretruna: no vienas puses prezidents iestājas par aizklātu balsojumu, taču vienlaikus uzsver, ka deputātiem ir jāatklāj sabiedrībai savs balsojums. Prezidents arī aicina pieņemt atbildīgus lēmumus.
Tad man jājautā: kas tad ir politiskā atbildība, par kuru tik daudzi runā?
Politiskā atbildība nozīmē pieņemt lēmumus un spēt tos argumentēt. Pamatot to atbilstību sabiedrības interesēm. Aizklāts balsojums ? tā ir gļēva slēpšanās aiz kolektīvās atbildības. Tā ir bezatbildība, jo neviens nevar uzzināt vai pārbaudīt katra konkrētā deputāta lēmumu. Mēs uzskatām, ka atklātas prezidenta vēlēšanas ir tikai viens, taču ļoti nozīmīgs solis, lai noņemtu slepenības plīvuru un ļautu cilvēkiem vērtēt to pārstāvju pieņemtos lēmumus.
Atklātība un caurspīdīgums politiķu pieņemtajos lēmumos ? ir veids, kā vairot sabiedrības izticēšanos Saeimai. Politiskais tirgus ap katrām prezidenta vēlēšanām, lēmumu pieņemšana Rīdzenē, meli, liekulība svarīgos balsojumos – tas viss ir sagrāvis sabiedrības uzticību politiskajām partijām. Partijām tic vien 5% Latvijas iedzīvotāju! LRA uzskata par savu pienākumu atjaunot uzticību starp sabiedrību un tās pārstāvjiem ? politiķiem!”