Āzijas un Eiropas akciju tirgi piektdien palielināja zaudējumus, bet droša patvēruma avots zelts sasniedza vēl vienu rekordaugstu līmeni, jo ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākais tarifu uzbrukums izraisīja bažas par visaptveroša tirdzniecības konflikta sākšanos.
Nafta un dolārs arī cieta zaudējumus, jo Trampa 25 % tarifi automobiļu importam, kas stāsies spēkā nākamnedēļ, līdztekus plāniem par daudz plašākiem globāliem nodokļiem turpināja izraisīt asu kritiku gan no valstu, gan uzņēmumu puses.
Japānas Nikkei Āzijā samazinājās par gandrīz 2%, ko izraisīja straujš automobiļu gigantu Toyota un Honda kritums, savukārt Dienvidkorejas Kopsi, kurā ietilpst Hyundai un Kia saruka par 2%.
Arī Eiropas indekss STOXX 600 samazinājās, un automobiļu un autodetaļu sektors piedzīvoja 2% nedēļas kritumu un sesto nedēļu pēc kārtas samazinājās.
State Street globālās makro stratēģijas vadītājs Maikls Metkalfs sacīja, ka ASV automobiļu muitas tarifi bijuši agresīvāki, nekā gaidīts, jo īpaši tāpēc, ka nav veikti pielāgojumi attiecībā uz tādām kaimiņvalstīm kā Meksika un Kanāda.
Daži autobūves uzņēmumi, tostarp Volvo, Volkswagen Audi, Mercedes-Benz un Hyundai jau ir paziņojuši, ka pārvietos daļu savas ražošanas. Ferrari, kas visus savus automobiļus ražo Itālijā, paziņoja, ka paaugstinās dažu modeļu cenas līdz pat 10 %.
Honkongas Hang Seng indekss samazinājās par 0,6 %, jo tirgotāji gaidīja skaidrību par Trampa tarifu plāniem attiecībā uz Ķīnu. Tramps paziņoja, ka būtu gatavs samazināt tarifus Ķīnai, lai panāktu vienošanos ar TikTok mātesuzņēmumu ByteDance par populārās lietotnes pārdošanu.
Tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta atbildes tarifiem, par kuriem ASV ir jāpaziņo 2. aprīlī. Tramps norādīja, ka pasākumi, ko viņš nosaucis par “atbrīvošanas dienu”, varētu nebūt līdzīgi maksājumi, ko viņš ir solījis noteikt.
Gaidāms, ka ASV personiskā patēriņa izdevumu dati, kas ir Federālo rezervju sistēmas iecienītākais cenu rādītājs, par februāri liecinās par patēriņa izdevumu kāpumu un PCE pamatcenas gada laikā sildīsies līdz 2.7%.
Daudzi analītiķi prognozēja, ka dolāra kurss šogad būs labs Trampa politikas “Amerika pirmajā vietā” dēļ. Tomēr ir noticis pretējais, un valūtai pašlaik ir sliktākais gada sākums kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes.
Eiro ir viens no lielākajiem ieguvējiem no “zaļās naudas” cīņas. Piektdien tas samazinājās līdz 1,077 ASV dolāriem, jo Vācijas patērētāju konfidences dati parādīja, ka Eiropas lielākajā ekonomikā joprojām valda neskaidrības, taču gada laikā tas joprojām ir stabili augstāks.
Japānas jenas kurss dienā bija spēcīgāks un sasniedza 150,675 par dolāru, sasniedzot gandrīz 4% pieaugumu attiecībā pret dolāru ceturkšņa laikā, ko veicināja pazīmes, ka Japānas Banka atkal paaugstinās procentu likmes. Šīs cerības piektdien guva papildu atbalstu, jo dati liecināja, ka martā Tokijā pieauga pamatinflācija.
DBS stratēģi sagaida, ka jena tuvākajā laikā konsolidēsies, jo, viņuprāt, tā ir nonākusi starp tirdzniecības riskiem un inflācijas nostiprināšanos.
Tikmēr naudas tirgi palielināja likmes uz turpmāku Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu saistībā ar tarifu spriedzi un pēc tam, kad marta inflācijas dati no Francijas un Spānijas bija zemāki, nekā gaidīts.
Tirgotāji, salīdzinot ar aptuveni 50% pirms nedēļas, tagad paredzēja, ka aprīlī ECB likmes samazināsies par 25 bāzes punktiem (b.p.), tagad ir 80% iespēja, ka aprīlī ECB likmes samazināsies. Vācijas obligāciju peļņas likmes <DE10YT=RR, eirozonas aizņemšanās izmaksu etalons, samazinājās par 6 bāzes punktiem līdz 2.7%, kas ir zemākais līmenis kopš 5. marta.
Preču jomā zelta cenas piektdien sasniedza rekordaugstu līmeni, jo tirdzniecības karu draudi veicināja interesi par drošu patvērumu metālu. Pēdējais zelta cenas pieaugums bija 0,77 % (3 079,5 dolāri par unci).
Zelta vērtība gada pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par vairāk nekā 17 %, sasniedzot labāko ceturkšņa rezultātu kopš 1986. gada.
Naftas cenas nedaudz samazinājās, jo tirgotāji novērtēja jēlnaftas piegāžu sašaurināšanos, kā arī jaunos ASV muitas tarifus un to gaidāmo ietekmi uz pasaules tautsaimniecību.
Brent jēlnaftas nākotnes līgumu cena bija 74 ASV dolāri par barelu. ASV West Texas Intermediate jēlnaftas nākotnes līgumu cena bija nedaudz zem 70 ASV dolāriem.