Eirozonas biznesa aktivitāte novembrī strauji kritās. PMI sasniedza 48,1, kas liecina par straujāko kritumu kopš janvāra. Eiro un obligāciju ienesīgums samazinājās, savukārt akcijas kļuva sarkanas, bankām piedzīvojot strauju kritumu.
Uzņēmējdarbības aktivitāte eirozonā novembrī negaidīti saruka, ko noteica krasa pasliktināšanās pakalpojumu sektorā. Flash Eurozone Composite Purchasing Managers’ Index (PMI) nokritās līdz 48,1 no neitrālajiem 50,0, kas reģistrēti oktobrī. Tas iezīmēja straujāko kritumu kopš janvāra un atpalika no tirgus prognozēm par nemainīgu rādījumu.
Pakalpojumi sarūk, jo rūpniecībā joprojām ir krīze
Pakalpojumu sektors, kas ir galvenais eirozonas ekonomikas virzītājspēks, pirmo reizi 10 mēnešu laikā piedzīvoja kritumu, un tā PMI no 51,6 oktobrī nokritās līdz 49,2.
Apstrādes rūpniecība turpināja ieilgušo lejupslīdi, PMI vēl vairāk samazinoties līdz 45,2, kas iezīmē 20 mēnešus pēc kārtas ražošanas samazināšanos.
“Eirozonas ražošanas sektors arvien dziļāk grimst recesijā, un tagad pakalpojumu sektors sāk cīnīties pēc mēnešiem ilgas nelielas izaugsmes,” sacīja Dr. Sairuss de la Rubija, Hamburgas Komercbankas galvenais ekonomists.”Tas tiešām nav pārsteigums, ņemot vērā politisko haosu lielākajās eirozonas ekonomikās pēdējā laikā,” piebilda de la Rubija.
Uzņēmumi visā reģionā cīnījās ar jaunu pasūtījumu samazināšanos, kas samazinājās sesto mēnesi pēc kārtas un šogad bija straujākais.Arī eksporta pasūtījumi strauji kritās, pastiprinot spiedienu uz uzņēmumiem.
Jaunas inflācijas galvassāpes
Neskatoties uz uzņēmējdarbības aktivitātes palēnināšanos, inflācijas spiediens atkal parādījās. Izejmateriālu izmaksu inflācija pieauga līdz trīs mēnešu augstākajam līmenim, ko noteica straujš pakalpojumu izejvielu cenu pieaugums, lai gan ražošanas izmaksas samazinājās.
Salīdzinājumā ar oktobri pieauga arī izlaides cenas, radot dilemmu Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
“Novembra vide ir stagflācija. No vienas puses, aktivitāte kopumā samazinās; no otras puses, izejvielu un izlaides cenas pieaug straujāk,” norādīja de la Rubija. “Pakalpojumu sektora pārdošanas cenu inflācija ir lielas galvassāpes ECB.’’
De la Rubia ierosināja, ka daži ECB politikas veidotāji varētu iestāties par likmju pauzi decembrī. Tomēr lielākā daļa, visticamāk, atbalsta likmes samazinājumu par 25 bāzes punktiem.
Vācija un Francija liecina par dziļākām nepatikšanām
Eirozonas lielākajās ekonomikās Vācijā un Francijā novembrī bija vērojama straujāka lejupslīde. Francijā pakalpojumu PMI nokritās līdz 45,7 no 49,2 oktobrī, kas ir tās sliktākais sniegums kopš janvāra.
“Francijas ekonomiku satricina nenoteiktība,” sacīja Dr. Tariks Kamals Šodrijs, Hamburgas Komercbankas ekonomists. Viņš uzsvēra īpaši satraucošu perspektīvu Francijas pašreizējās iekšpolitiskās krīzes apstākļos, kas ir skārusi gan pakalpojumu, gan rūpniecības sektorus.
Tāpat Vācijas pakalpojumu PMI pirmo reizi 9 mēnešu laikā samazinājās līdz 49,4 no 51,6 oktobrī, pārkāpjot tirgus prognozes par 51,6.
Tirgus reakcija: eiro un banku akcijas krītas
Negaidītā eirozonas biznesa aktivitātes samazināšanās novembrī izraisīja viļņošanos finanšu tirgos. Eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja par vairāk nekā 1%, sasniedzot USD 1,04, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada novembra, investoriem cerot uz paātrinātu ECB likmju samazināšanu.
Eirozonas obligāciju ienesīgums kopumā samazinājās. Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums samazinājās par astoņiem bāzes punktiem līdz 2,25%, savukārt Itālijas BTP ienesīgums samazinājās par pieciem bāzes punktiem līdz 3,50%, bet Francijas OAT ienesīgums samazinājās par septiņiem bāzes punktiem līdz 3,04%.
Arī akcijas kritās, indeksam Euro STOXX 50 zaudējot 0,7%. Itālijas FTSE MIB kritās par 1%, Francijas CAC 40 noslīdēja par 0,8%, bet Vācijas DAX un Spānijas IBEX 35 abas kritās par 0,5%.
Banku sektors cieta lielākos zaudējumus, Intesa Sanpaolo, Unicredit, Societe Generale, BNP Paribas, Deutsche Bank un Banco Santander akcijas zaudējot no 2,5% līdz 4%.