Eiropas Savienības valstis nespēja vienoties par to, vai Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV) piemērot stingrākus tarifus, rūpīgi vērotā balsojumā, kas beidzās ar pārāk daudziem atturēšanās gadījumiem, piespiežot Eiropas Komisiju pārvarēt politisko strupceļu un virzīt savu priekšlikumu pāri finiša taisnei.
Piektdienas balsojuma iznākums nebija publiski pieejams, lai gan vairāki diplomāti ziņu aģentūrai Euronews pastāstīja, kāda bija katras dalībvalsts nostāja: 10 dalībvalstis bija “par”: Bulgārija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Itālija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Francija un Īrija. (45,99 % ES iedzīvotāju)
12 dalībvalstis atturējās: Beļģija, Čehija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Kipra, Luksemburga, Austrija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija un Somija. (31.36%) Pieci bija pret: Vācija, Ungārija, Malta, Slovēnija un Slovākija. (22.65%)
Lielais atturējušos skaits atspoguļo ilgstošas šaubas par to, kā Eiropai vajadzētu stāties pretī Ķīnai. Lai gan politiskā vienprātība liecina, ka Pekinas negodīgā tirdzniecības prakse ir pelnījusi spēcīgu un vienotu reakciju, šķiet, ka tirdzniecības pretpasākumu draudi ir mazinājuši daudzu galvaspilsētu apņēmību, tuvojoties izšķirošajam datumam.
Komisijai, kurai ir ekskluzīvas pilnvaras noteikt bloka tirdzniecības politiku, bija jāpārvar strupceļš un jānodrošina, lai nodokļi tiktu pieņemti.
Ņemot vērā Komisijas nopietnās bažas par to, ka Ķīna plaši izmanto subsīdijas, lai veicinātu vietējos ražotājus un ļautu tiem pārdot savus elektriskos transportlīdzekļus par mākslīgi zemām cenām pasaules tirgos, secinājums nebūt nav pārsteidzošs.
Izpildvara jau iepriekš brīdināja, ka, neveicot stingrus pasākumus, ES automobiļu ražotāji cietīs neilgtspējīgus, iespējams, neatgūstamus zaudējumus un tiks izstumti no ienesīgā neto nulles mobilitātes tirgus, kas radīs sāpīgas sekas 2,5 miljoniem tiešo un 10,3 miljoniem netiešo darbavietu visā blokā. Bloka rūpniecībā jau tagad valda satricinājums, ko izraisījušas augstās enerģijas cenas, vājš patērētāju pieprasījums un sīva globālā konkurence.
Papildu tarifi ir paredzēti, lai kompensētu subsīdiju kaitīgo ietekmi un mazinātu cenu atšķirības starp Ķīnas un ES uzņēmumiem. Tie atšķiras atkarībā no zīmola un tā sadarbības līmeņa Komisijas veiktajā izmeklēšanā: Tesla: 7,8 %, BYD: 17 %, Geely: 18,8 %, SAIC: 35,3 %.
Citi elektromobiļu ražotāji Ķīnā, kas sadarbojās izmeklēšanā, bet netika individuāli atlasīti: 20,7 %. Citi elektromobiļu ražotāji Ķīnā, kas nesadarbojās: 35.3% Maksājumi, visticamāk, stāsies spēkā 31. oktobrī un būs spēkā vismaz piecus gadus.
Jau no paša sākuma Ķīna ir nosodījusi Komisijas veikto izmeklēšanu kā “klaju protekcionisma aktu”, konsekventi noliedza subsīdiju esamību, nosauca konstatējumus par “mākslīgi konstruētiem un pārspīlētiem” un draudēja ar atbildes pasākumiem pret ES piena, brendija un cūkgaļas rūpniecību, liekot dažās galvaspilsētās skanēt trauksmes zvaniem.
Vienlaikus Ķīnas amatpersonas ir iesaistījušās intensīvās sarunās ar ES kolēģiem, lai panāktu politisku risinājumu, kas varētu novērst papildu nodokļu piemērošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir ražotājiem apņemties noteikt minimālās cenas saviem elektriskajiem transportlīdzekļiem, lai gan šāda risinājuma īstenošana varētu izrādīties sarežģīta un neaizsargāta pret nepilnībām. Neraugoties uz piektdienas rezolūciju, ES un Ķīnas sarunas turpināsies.
Sarunas ir galvenā prioritāte arī Vācijai, kas baidās, ka Pekinas “tit for-tat” varētu radīt papildu sāpes tās gausākajai ekonomikai. Vācijas uzņēmumi pēdējās divas desmitgades paplašināja biznesa sakarus ar Ķīnu, lai pārdotu savu eksportu tās aizvien turīgākajai vidusslānim. Jebkādi atbildes pasākumi varētu smagi skart šīs labi attīstītās saiknes.
Komisijai “nevajadzētu izraisīt tirdzniecības karu. Mums ir vajadzīgs sarunu ceļā panākts risinājums,” reaģējot uz balsojumu, sacīja Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners.
Tas, ka tarifi galu galā tiks ieviesti, atklāj Berlīnes ietekmes samazināšanos Briselē, kur trīs partiju koalīcijas iekšējās cīņas bieži vien ir izraisījušas diplomātu neapmierinātību un neapmierinātību. Šis politiskais fiasko varētu turpināties līdz pat federālajām vēlēšanām 2025. gada septembrī.
Turpretī maksājumu apstiprināšana kalpo kā Ursulai fon der Leienai īstenotās Ķīnas politikas apstiprinājums. Komisijas vadītāja ir izpelnījusies uzslavas par savu skaidro un lietišķo stratēģiju attiecībās ar Pekinu, noslēdzot nodaļu par politisko pašapmierinātību, kas tagad tiek vainota neskaitāmās kritiskajās atkarībās, kuras bloks izveidojis ar Ķīnu.