Mediķi, kas jau ilgus gadus strādājuši savā jomā, sava darba laikā piedzīvojuši daudz ko. Gan jau jūs domājat, ka līdz ar laiku, pieredzi un redzētā mediķiem vairs nav iespējams piedzīvot šoku. Tā nebūt nav…
Kādā amerikāņu ziņu portālā gan ārsti, gan medmāsas dalījās ar to, kādi bija mirstošo pacientu pēdējie vārdi. Lūk, 15 pēdējie vārdi, kurus tiešām ir ārkārtīgi grūti izmest ārā no galvas.
- “Kādēļ tas notiek ar mani?”
Es strādāju kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Pie mums bija viens pacients, kuram pēkšņi plīsa plaušu artērija. Vienā brīdī viņš smējās un jokoja ar mani, bet jau nākošajā viņam pa muti vēlās asiņu jūra. Viņa pēdējie vārdi bija: “Kādēļ tas notiek ar mani?” Ir gājuši gadi, bet šis teiciens joprojām man dodas visur līdzi…
- “Es nezinu, kā lai tur tiek.”
“Es nezinu, kā lai tur tiek” izteicās vīrietis. Viņš pēc tam vairākas dienas nerunāja. Tad viņš nomira.
- “Jūs izskatāties pēc eņģeļa”
Esmu medmāsa. Agrāk strādāju kādā iestādē, kas sniedza medicīnisko palīdzību. Darbojos tieši demences (plānprātības) un Alcheimera slimības skarto nodaļā. Mana iemīļotākā pacienta dzīves brīži uz šīs planētas strauji tuvojās beigām. Es bieži iegriezos pie viņa palātā, mēs bieži runājāmies. Taču pēdējās divas nedēļas viņš pārstāja runāt vispār, viņš nesaprata, ka ar viņu kāds runā. Tajā vakarā biju beigusi savu maiņu un nolēmu iegriezties pie viņa palātā. Kad gāju prom, teicu, ka tiksimies rītdien. Viņš ielūkojās man acīs un teica: “Jūs izskatāties pēc eņģeļa.” Es nodomāju, ka tas bija ļoti mīļi.
Nākošajā rītā vīrietis nomira. Viņa vārdi vēl ilgi sēdēja manā galvā.
- “Es gaidīju”
Mamma pieskatīja slimnīcā manu vecotēvu. Viņš jau vairākas dienas nerunāja. Vienā dienā viņš pēkšņi ierunājās: “Jau sen bija laiks! Es gaidīju!” Tad viņš nomira…