- “Tiksimies nākošnedēļ”
Neesmu ne medmāsa, ne ārsts. Esmu apglabāšanas biroja direktors. Tajā dienā mēs devāmies uz veco ļaužu pansionātu. Viens no tās iemītniekiem atvēra savas istabas durvis un, ieraugot mūs nesam nestuves, izteicās: “Tiksimies nākošnedēļ!” Miniet, pēc kā mēs atbraucām nedēļu vēlāk.
- “Lūdzu”
17 gadus veca meitene, kas bija cietusi smagā auto avārijā, mums teica: “Lūdzu, lūdzu, lūdzu nesakiet maniem vecākiem, ka biju dzērusi!”
- “Tas arī viss!”
Strādāju intensīvās terapijas nodaļā. Pie mums tika atgādāts kungs gados, kuram ļoti smagā stadijā bija sepsis (asins saindēšanās). Kad centāmies vīrietim palīdzēt, viņš palūkojās uz mums un teica: “Tas arī viss!” Mēs nespējām viņam vairs palīdzēt…
- “Vācies prom no šejienes!”
“Pie manis visu mūžu līdzās bija pats velns. Taču tu gan nesatraucies, tev blakus ir Dievs.” Šim vīrietim bija viena no visbriesmīgākajām nāvēm. Viņam bija lēkme, turklāt viņš nomira ar plati atvērtām acīm un briesmīgu sejas grimase. Viņš visu nakti esot briesmīgi bļāvis, nemitīgi atkārtojot: “Vācis prom no šejienes!”
- “Paldies, ka mani izglābāt!”
Pacients, uzreiz pēc sirdslēkmes, teica: “Paldies, ka mani izglābāt!” Pēc stundas viņš nomira.
- “Vācies prom!”
“Vācies prom, tu centies mani nogalināt!” tā izteicās 60 gadus veca sieviete pēc tam, kad viņai notika vēdera aortas pārrāvums. Viņa bija pārāk slima, lai pārdzīvotu nopietnu ķirurģisku iejaukšanos. Es centos viņas sāpes atvieglot ar morfiju…
- “Esat brīvi”
Mans vecaistēvs sāka pēkšņi lūgties, lai vācu iekarotāji atstājot viņu dzīvu. Blakus esošais ārsts sāka runāt vāciski: “Kungs, jūs esat brīvs!” Viņš pēc tam nomira.
- “Tas ir briesmīgi”
“Mazulīt, esi uzmanīga pa ceļam uz mājām!” Viņš man tā teica pilnīgi katru reizi, kad devos vakaros prom. Toreiz viņš palūkojās uz mani un ieturēja pauzi – it kā kaut ko zinādams.
Esmu dzīvē pieredzējusi nāves brīžus. Vienmēr zinu, kad tā ierodas pēc kāda. Tas ir briesmīgi.
- “Ko tu te dari?”
Kardioloģijas nodaļa. Tajā atradās kāds kungs, kuram nu nekādi vairs nespējām palīdzēt – vienīgi nodrošināt komfortu. Viņš sāka līdzināties ķertajam un lamājās kā pats nelabais. Šķita, ka šad tad viņam atnāk kaut kāda apskaidrība. Viņš lūdza, vai nevarot redzēt abus savus brāļus (viņi ir miruši).
Tajā dienā viņam bija īpaši straujš sirds ritms. Sinusa tahikardija. Vīrietis ieskatījās man acīs un pajautāja, kas es esmu. Es atbildēju, ka esmu medmāsa.
Tad viņš mazliet paklusēja un teica: “Ej taču tu!” Pēc 20 minūtēm viņš nomira…
- “Man nepieciešams kādam pateikt”
“Man nepieciešams kādam pateikt, kur jārok, lai viņi viņu varētu atrast.”
- “Tas nekas”
Es reiz dzirdēju, kā sieva savam mirstošajam vīram čukstēja: “Tu uzvarēsi. Tev izdevās izvairīties no soda par slepkavību, bet šis viss ir tīrais nieks!”
Man, lasot šo visu, skudriņas gāja pāri kauliem. Un kā jums?
Avots: marketium.ru